|
|
|
Decembris 30., 2014
09:48
Ja angļiem ir google-doki, tad man & Emmai ir patrāpījusies sms-doka. Kad piereģistrējāmies pie viņas, viņa tā arī teica, ka labāk sūtīt sms, it sevišķi ārpus darba laika, un tad viņa pie pirmās iespējas atbildēšot. 2x ir bijis tā, ka man ir prasījies to sms uzrakstīt Emmas dēļ (paldies Dievam, nav vēl bijis tā, ka traki - tad jau gan zvanītu). Un jā - vadošie norādījumi tiek saņemti sms formā atpakaļ. Es kaut kā biju iedomājusies, ka atzvanīs, pārjautās & precizēs, kas tad bērnam īsti kaiš, bet nē. Ļoti īsi un lakoniski daram to un šito.
Nu nav jau itkā arī nekas tāds, dakterei noteikti 100x dienā ar šito problēmu šobrīd jāsaskaras - Emmai pirmās iesnas pēc svētku tūres piemetušās, bišķi ieklepojas arī (droši vien to pašu puņķu dēļ), un es arī klepoju.
A izdomāja, ka man vajag sasildīties - varbūt tad klepus pāriešot. Tad nu vakar pirmo reizi iemēģinājām mūsmāju saunu. Tā teikt - nepagāja ne 6 mēneši (6 mēneši būs pēc pāris dienām), kopš te ievācāmies... No sākuma tā riktīgi dīvaini - savā dzīvoklī iet pirtī, pa durtiņām skats uz vannasistabu... Arī tā sajūta saunā tāda nepierasta - pēdējās reizes pa slapjākām pirtīm bij sanācis pabūt. Es jau vispār neesmu nekāds saunu/pirts procedūru fans, bet nu beigās jau tīri labi patika. Būs vēl kaut kad jāizmanto šī līdz šim "noliktavas" funkciju pildošā telpa :D Ko var zināt, varbūt iepatīkas. Un jāiztīra tur kārtīgāk, citādāk beņķim malās dēļu spraugās iepriekšējo pirtnieku pirtslotu atlikumi redzami...
A vakar prasa, kad es pēdējo reizi vispār pirtī esmu bijusi. Nevarēju atcerēties. Tagad, kamēr rakstīju, atcerējos gan. Pagājušā gada novembra sākumā Sāremā SPA viesnīcā tak gājām arī saunās. Toreiz jau ar Emmu puncī, lai gan vēl to nemaz nezināju.
|
10:11
Kā jau tam jābūt - visas bērna attīstības notiek vecākiem "aiz muguras". Kamēr ar A abi ap vakariņām šiverēja, Emma uz paklājiņa sūdzējās, sūdzējās un pēkšņi apklusa. Paskatos - pati apvēlusies no punča uz muguras atpakaļ. Šorīt no rīta atkal - ēdu brokastis, šī pa ceļojumu gultiņu ņemas un ņerkst. Atkal klusums - skatos, jā, atkal apvēlusies. Vēlāk uz pārtinamā galda, kamēr E uz punča tusē un dibenu vēdina, tieši pie sevis domāju par šo visu "aizmugurisko" padarīšanu, un tanī brīdī Emma, kā manas domas nolasījusi, paskatās uz mani pār plecu un hops - uz muguras. Tad nu gan gāja vaļā bļāviens, jo pārtinamais galds tomēr manāmi cietāks par paklājiņu un gultiņu :D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |