meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

ir savs plus ar gaismiņu iet gulēt. iztēlei grūtāk uzburt tik ticamus rēgus.
gaišu dusu!

vecie ieradumi salašņas ātri ir atpakaļ

šis laiks man ir par ātru

pusseši vakurā, bet man joprojām šķiet, ka tikko paēdu brokastis.
neklausa mani laiks.

čammāšanās ir ļoti lipīga slimība

svētdienas miegs

babītes novads sapukojies: "Pārjautājot, vai tas nozīmē, ka novadā varēs audzēt ĢMO, sabiedrisko attiecību speciāliste rakstīja: «Nē. Mēs atbildējām, ka neko nedarīsim.»" 
linkz

visi esam radniecīgi nespējā, bet nespējam dažādi par ko ciešam un neciešam.

"SAB kompetences un atbildības jomā ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole."

jo dabā pastāv tāds likums, ziemassvētkos lopi kūtī runā, bet kamēr kaut kur pasaulē snieg sab drīks klausīties kā tavai mammai iet.
protams, protams, viss notiek Likuma ietvaros, runājiet droši..

datoriņš dzen gūlēt, aizver pats tabiņus, velc pelīte saldu dušu..

to laikam sauc par paranoju - pēdējā laikā, gar logu lidojošas kaijas noturu par aizdomīgām lidmašīnām un ilgi nespēju noticēt, ka tās ir tikai kaijas.

vaiga sviedros - ļoti piemērota epiteta izvēle.
pēc šīs tiesas varētu arī pieņemt jaunos mineta kvalitātes noteikumus, lai citus strīdus varētu atrisināt vienkārši paskatoties tabulā.

skaiti un gaudas

es nesaprotu kā tas nākās, ka tik daudzi safočējuši to blāzmu. turklāt ne jau fiksās telefonbildes, nē, čaļi ar statīviem un termosiem, pilni ekipējumi un visādas piemeklētas lokācijas. tas tika izziņots?
ķip jau pirms nedēļas paņēma darbā brīvu trešdienu un devās otrdienas naktī tupēt pie jūras..nu kā?
un tad kad to bilžu tagad ir tik TIK daudz, es ganrīz sāku just lepnumu, ka neko no tā neredzēju, katevi imantsdaksis!

a.r.minkkinen

un tikmēr. šodien esot starptautiskā pankūku diena. pankūku diena. starptautiska.

šodien klusums ārā īpaši kluss

un šonakt zemapziņa man piedāvāja tādu opciju - nesu augšā pa kāpnēm kaķi, jau pie pašām namdurvīm tas izmuka, noskrēja leja. kad kaķi panācu kaktiņā pie ārdurvīm, tas aiz bailēm bija sadalījies divos kaķos. vienā pavisma mazā kaķēniņā un otrā nedaudz lielākā.
normāli.

čukču c.s.i.

gaudo uz tamvaja sliedēm, izsalcis, maziņš un totālas vainības apņemts. kā pīķis punktā un tik tāds gaida pie vārtiem tavs tuvākais. tavs vienīgais vedošais velokšais vectēvs. un pie pogām ir zinoši ļaudis ar lāpstiņām un citu pārliecinošu aprīkojumu. viņi kārto līnijās un ievēro rūti, viss pa paralēli ticami - haloo, kas tur traucē, tev kurpē atmiņa mīcās sviedros. smird tavas siltākās jūtas, mātes piens sasmacis izrūgst no bildes. steidz skāba meitene ar lakatiņu to slaucīt no tavām lūpām. bet visa pamatā zied slapjas ogas; tā ka iestieg kājas staignā un staigā, šonakt atstāts aigars uz vakts, tam padusē divi litri vajadzīgās gaismas. kad klauvē, jūs pa kodēto balsi nododat desas kripatiņas, kā putniņi un tāds ziniet visglobāls noskaņojums - kāds skavotājā iespiedis degunu no sāpem norauj sev krūtis un tukšajā vietā iestāda puķes, lai vismaz zied pa trajengeļiem brīvi. un tad atkal haloo - tu mosties ietinies eņģēs un krampīšos, zeķes bez elpas kūņājas kājgalī