meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

Vējonis uzskata: «Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcība saistībā ar Stambulas konvenciju nav pieņemama[..]Viņaprāt, Tieslietu ministrija (TM) ir sapinusies meistarībā.

babītes novads sapukojies: "Pārjautājot, vai tas nozīmē, ka novadā varēs audzēt ĢMO, sabiedrisko attiecību speciāliste rakstīja: «Nē. Mēs atbildējām, ka neko nedarīsim.»" 
linkz

"SAB kompetences un atbildības jomā ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole."

jo dabā pastāv tāds likums, ziemassvētkos lopi kūtī runā, bet kamēr kaut kur pasaulē snieg sab drīks klausīties kā tavai mammai iet.
protams, protams, viss notiek Likuma ietvaros, runājiet droši..

vaiga sviedros - ļoti piemērota epiteta izvēle.
pēc šīs tiesas varētu arī pieņemt jaunos mineta kvalitātes noteikumus, lai citus strīdus varētu atrisināt vienkārši paskatoties tabulā.

vārdu maniīšana un/vai piekabināšana ir kļuvusi par tādu modes lietu, bet dons tam ir piegājis jaunā levelī..nu vismaz tā liek domāt viņa joutībes nosaukum

vēl

pateicoties dejot ieteiktajai filmai, nākas domāt par skumjām. šī filma man tika stādīta priekša kā viena no skumjākjām ever, varbūt tāpēc, ka biju sagatavota, man tā nebūt tāda nešķita. nē, protams, skumji, bet apstanofka tik nepārprotami norāda uz to, ka nekas cits nav gaidāms, tās skumjas ir tik apsolītas šeit, ka pa īstam sabēdāties nesanāk. kinomatogrāfiski paskumu, bet neaizķēros.
tad nu domāju, kas mani aizķer.
sanāk, ka tās ir priecīgās lietas un notikumi. saulains un laimīgs pēdējais kadrs, kad satrauktie skatītāji atviegloti uzelpo, par nāvi izbēgušo galveno varoņu plaukstošo laimi, manā valodā nozīmē, visas iespējamās problēmas ar ko viņi dīlos, neatrisinātās līnijas un visbeidzot to, ka priekam ir ļoti mirklīgs un iluzors raksturs. laikam tāpēc skumšana sanāk organiskā un ir neizbēdama arī ar smaidu līdz ausīm.

lūk, tā, cibiņ, skumjā pirmdienā..un kas tevi skumdina, bez eiro ieviešanas un esošas/neesošās apkures sezonas?

laikam jau tomēr jā - cilvēki (un tai skaitā es) tiešām māk sev uzrīkot mīlīgi un mājīgi.
man, piemēram, tas ir skanot šim un putekļsūcējam rūcot.
viss atkal puslīdz mierīgi un droši.

lamājot kaķi par huļigānismu allaž atceros šo /noskatieties līdz galam, citādi mani nesapratīsiet/

gadījās noredzēt filmiņu district 9, tāda garlaicīga, besīga filmiņa.
dušojoties salikās, ka man varētu kā tam čalim filmā, uzaugt citplanētieša roka; ikreiz, kad kāds vai kaut kas liek šķēršļus uzmanībai man no apkārtējos puses. tad varētu uzaugt tā roka un žļarkts pļaļarkts - es slaucītu no galdiem datorus nost, telefonus mobīlus un debīlus no saujām ārā, visu, kas stāv man ceļā - nahšļur.
bet nē, nē, iznācu no dušas, viss kārtībā, viss cilvēciski - viss sakrēmots un gluds.

šitas man neliek mieru. protams, cilvēks(un sieviete) ir jo savāds iestādījums, un ko tik nav gadījies iemīlēt. atbildi es sneidzo jau tajā komentārā, bet šovakar, salējusi sevī vīnu, mātes siltajaos apartamentos, izšķirojusi ģimenes lietas atkal, vēlreiz, pa jaunam, es varu tikai vēlreiz atdurites pret to pšau un pajautāt otrādi. daudz mazāk leģendu vēstī par dzērājsievu, kuru iemīl, maina, glābj, jo tā dzērājdūda ātri vien tiek pie bērna vai kā citādi nonāk sabiedrības rāmī; pamesta netiek iekārota atkārtoti vai tās iztamborētais gods, vai jaunlaulātais jaunais krievs to liedz. bet tad jau mēs varam jautāt tā pa žizņi, kas mums liek kādam pieķerties. tas drošvien būs savienots vājuma trauks pa kuru peld ilūzijas un gaidāmais miers. gaidas taču vispār ir daudz skaistākas par sakutiem, vai ne, tu, cibiņ, gaidi ziemassvētkus(vienalga vai patīk vai riebj), tas ir tik intriģējoši. un intriģējošāk par pašu mīlu(ou, raini nogrābsties), ir tā potenciālā dvesma, talantu šovs, adrenalīns, derības. kā smejies, ejam skolā, pelnam atzīmes, bet doktora grādu dabūn tikai fanātiķi.

uz impulsu un nervu pamata. ak, labrīt, aprīlim pilieni nav kā_līši(tā viņi bērnībā dziedāja un es šodien). esmu jums tik daudz skaistus vārdus sagatavojusi, daži pazuda vakar, daži šorīt. bet kas svarīgi, es šobrīd dzeru un tas nepalīdz, šīs ir vismaz otrās pēcsvētku slāpes, kad pamostos ar veselības alkām, pirmreiz aiz skopuma to nerealizēju, bet šodien ar pēdējo latu gribējās sev atļaut visu, ah! noskaņojums un līdzsvara izjūta kā zagt latvijas sieru, bet to pat nav vajadzības darīt, jo mutes dobumā sastāvējušies nepateikti vārdi, garšo tieši tā. ou jā. oža, sirdsklauves un kaķīts lok manu dzērienu, sučka, tagad apēdīs zeķi.
bet vispār diena rādās skaista, ja nenomiršu un varbūt arī ja nomiršu, zobārste vakar ieteica dzert vairāk ūdeni, bet ticējums liecina, ja 4.īpaši nelabvēlīgajā aizej pie zobārsta, piedzersies. un piedodiet tie pie kā siermaizēm es napaliku, nomods ir nodevība.
lai dzīvo mārtiņš freimanis! ā, ar šito laikam ir jau par vēlu, bet tad varbūt jūs zināsiet teikt, kas tas par dzērienu 'gira'?

pēc pasūtijuma un sirdī nonstop

nu es zinu ko domāt..

no poļu valodas diemžēl gan ne sūda nerubīju, bet vizualizācija nu gluži kā par mani jūsu padomiņus diedelējot.

atvainojos, links. ūsu, tev!

un tā visu vakaru uz pirkstgaliem, vēl tikai siltu meduspienu pirms miega.

nāksies teikt vienvārdiņ - kad dzīve būs leiputrijā, visiem alkoholiķiem dāvās papildus aknu.

no sērijas šīs.