meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

vēroju sentimentu mirstam

pagaišnedēļ man neļāva gulēt ods, tagad domāt traucē muša.
kas es kaut kads terārijs?

te nav nekā, kas varētu mani mierināt

es vairs nemāku ilūziju

kad atkāpsies migla?

ak, jūtos kā bērns - never ending galvassāpes

es nemäku gulét

manas ribas ir sakgrābis kāds ar viļņojošām rokām

šodien visu dienu staigāju tādu skābeņainu ģīmi, līdz savā piemājas ikišmiki pie kases lasu, ka rutku vietā pērku 'rūtki'.
tas mani tik ļoti sasmīdināja, ka gandrīz apņirdzos balsī un vēl tagad ķiķinu.

tikko redzēj vārnu tēlojam dzeni. sēdēja, sēdēja bērza zarā, tad dzenīgā manierē uzbruka zaram.

pierīties un nožēlot grēkus.
bet vispār, es šovakar tērbatas ielas ikišmiki redzēju latvijai nepiedienīgi sirsnīgu un laipnu kasieri.
dzintra tik izteiksmīgi cilāja pirkumus, tik draiski sauca naudiņas, tik patiesi vēlēja - lai jums jauks un burvīgs vkariņš!
es arī gribu tik labu omu kā dzintrai.
pierīties un žēloties.

«manuālā slēgšana notika liela daudzuma medūzu dzesēšanas sistēmas ūdens padevē dēļ».
tēvēšņēts

ja vakar es prātoju par skumjām, tad šodien viss tiešam ir skumji.
apātiski kašājos ap savu bezcerīgo ziemas migu.

pateicoties dejot ieteiktajai filmai, nākas domāt par skumjām. šī filma man tika stādīta priekša kā viena no skumjākjām ever, varbūt tāpēc, ka biju sagatavota, man tā nebūt tāda nešķita. nē, protams, skumji, bet apstanofka tik nepārprotami norāda uz to, ka nekas cits nav gaidāms, tās skumjas ir tik apsolītas šeit, ka pa īstam sabēdāties nesanāk. kinomatogrāfiski paskumu, bet neaizķēros.
tad nu domāju, kas mani aizķer.
sanāk, ka tās ir priecīgās lietas un notikumi. saulains un laimīgs pēdējais kadrs, kad satrauktie skatītāji atviegloti uzelpo, par nāvi izbēgušo galveno varoņu plaukstošo laimi, manā valodā nozīmē, visas iespējamās problēmas ar ko viņi dīlos, neatrisinātās līnijas un visbeidzot to, ka priekam ir ļoti mirklīgs un iluzors raksturs. laikam tāpēc skumšana sanāk organiskā un ir neizbēdama arī ar smaidu līdz ausīm.

lūk, tā, cibiņ, skumjā pirmdienā..un kas tevi skumdina, bez eiro ieviešanas un esošas/neesošās apkures sezonas?

kad pamodos virs manis riņķoja muša
(mammu, kā tu teici - mušu nepiemānīsi, ja?)

( veltījums po  )

auksta zupa silts balzams

akjā, šorīt modos un sajutos kā konfekšu papīrītis.

atvainojos. šodien šķaudu un spamoju.