meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pačurāt jau var arī mijkrēslī

nez gravitācija salijusi vai kā, bet uzrāpos uz savu trešo stāvu un aizkrita ausis.
bļeķ, nu.

vsjo, tas ir oficiāli - man ir īpašā dušas stāja.
atkal pieķēru sevi stāvam uz kreisās kājas, labā piepacelta, papēdis atstutēts pret vannas sānu, starp lielo un pārējiem pirkstiem iekabināta otra kāja(nu tā šaurā vieta potītes augstumā). tā es tur stāvu un grīļojos, izbaudīdama pēc iespējas karstāka ūdens kodumus uz muguras.

..par maniem dušas paradumiem drīz varēs sarakstīt romānu. vai kaut ko slimāku.
bet, kā tu stāvi dušā, mans staltais cibiņ?

cīnos par pavasari - sēžu bez zeķēm

paģirā klausos veļas mašīnu

pilla māja tukšām minerālūdens pudelēm. gulēju līdz vienpadsmitiem, tad divpadsmitiem, tad pēc vieniem izstiepu sevi no migas, lai mieta inteliģencē izlasītu tēvēšņetu, atbildētu uz kādu minimālo ēpastu, lai gribētu, bet nespētu saņemties izmazgāt grīdu.
es ceļos, lai aizietu gulēt.

svētdienas skola.
atbalsta guntars un ko reiniks.

kipa lipičs kipa lipičs staijā

labrīt, sākšu ar to, ka esmu cirslis - uzmetu grāmatu čupu, ar stūriem miesā, uz kājas; iespiedu pirkstu starp krēslu un galda stūri - sāp. vēl sejas krēms lidoja pa visu perimetru tikai ne uz ģīmja, bet tas visamz nesāpēja, it kā.
bet biku vēlāk es izstāstīšu sapni (jāpagaida, kad pierims pirskst un varēs mierīgi padrukāt).

tā steidzos, ka gandrīz džempera vietā uzvilku pakaramo.

ūdeni izslēdz, kad vašmašīna bija aptuveni pusē, tā bezspēcīgi žļurkāja bez ūdens palikušās drēbes.

un dienas gaitā jau paspīdēja darbaspars, bet tad mani nolaupīja pomelo un internets.
tieši šadā secībā. sukas.

svētdiena, lai dzertu vīnu.

adrese? - pag, nevar redzēt, visādas mizas priekšā.
pabīdiet to zeķi mazliet pa labi..tā, kas mums te ir? o, pērnās pusdienas, pārbaudiet vai dakšiņa vēl elpo?
nē. un katliņš?..aknē, nerādiet man to!
uzmanīgi, sērsna ir trausla, putekļi te līdz ceļiem. labāk nepieturieties pie skapja, mēs jau pagaišreiz drēbju lavīnā zaudējām divus vīrus; un neieķepiet izlietā vīna staignājā! ja apmaldaties prasiet ceļu tam lielajam zirneklim, viņš apēda saimnieku un zina, kas un kurā virzienā te meklējams.

izlaižu telefonu kā zivs mazuli no rokām

paņēmu dvieli - uzsniga zeķes

ja graņonkā bijis vīns un tur ielej minerālūdeni, iegūstam vīnerāli.

ielejot krūzītē, kurā bijusi sintētiska paciņtējā, minerālūdeni, iegūstama minerāllimonāde.

kad pamodos virs manis riņķoja muša
(mammu, kā tu teici - mušu nepiemānīsi, ja?)

auksta zupa silts balzams

( un tu? )