meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

izlaižu telefonu kā zivs mazuli no rokām

bet beigās tantiņa uz akmeņa sēdēdama, izstaro dievu un domā, vai principa pēc turēsies pie akmens, lai gan gribas ripināties pa zaļo nokalnīti.
svarīgākais, lai ir taisnība. bet taisnība neatzīstas vai ir tagad vai ilgstamībā. tante staro dievu un viņai jau tas sāk apnikt. pienāk antiņš, apžilbst un ieet skapī. skeletam sākas morāli gremošanas traucējumi, bet visu var paciest. var ieņemt ogli.
kāds ir jāsadedzina. tantes gaismā kāds grillē mazo pirkstiņu.

ja nu jūs slēdzāt derības un nepacietīgi dīdaties savās sausajās, vatētajās sedziņās - jā, es fokendai ļoti saliju.

šīs bija ļoti silts vējš. caur logiem pūta tā, ka acis asarojoa, bet nesala nemaz.

ārā riktīgi svilpinās un šņākuļojas. kā laie iet gulēt, ja rāda vētru?

un tad es ievilku datoru gultā

šī bija šfenomenāla diena.

vēl neesmu atvilkusi gardīņus, bet pa spraudziņu, diena izskatās pēc 18.novembra.

paņēmu dvieli - uzsniga zeķes

eu, velocibiņi, kāds no jums šodien ir apostījis vēju?
kā ir, es gribēšu nomirt uzreiz vai tomēr tikšu līdz mērķim, nepacitināta par skaļo un daudzstāvīgo lamāšanos uz vēju?
/gribu morāli sagatavoties/

pilla rīga visādu specializēto gaļas božu. kāpēc tā nav ar zivju bodēm?
tas tāpēc, ka zivi grūtāk uztaisīt no plastmasas vai kā?

ja graņonkā bijis vīns un tur ielej minerālūdeni, iegūstam vīnerāli.

aizgāju nomainīt pasi un uzreiz sagribējās iedzert.
tā baidījos, ka veikalā prasīs dokumentus, ka i neriskēju pirkt
(nebrīnietes, draugi, ja tuvākajās pāris nedēļās, jums zvanīšu jocīgos laikos ar lūgumu noskriet līdz bodei ar pasi).

bet nekas, mājās par laimi mētājas vēl gļukvains.

ielejot krūzītē, kurā bijusi sintētiska paciņtējā, minerālūdeni, iegūstama minerāllimonāde.

tā kā fūlmūņa vai kādu citu pārdabisku spēku ietekmē man pēdējās naktis ir foken caurs miegs, šonakt fiksēju šādas sarunas aiz loga:

ap vieniem, aizvainota, puišelīga meitenes balss
- es esmu debila, es to atzīstu, nu un kas?
čalis zbejā un pohujā
- toč debila..

ap pusē četriem cacīga meitenes balss
- es tev reāli kā vītietim prasu - es esmu resna?
čalis zbejā un pohujā
- ..kāda resna?..

ap vēl vēlākiem vēl kāda dūda dūkoja aiz loga, bet to mana miegainā atmiņa ir pakāsusi, varbūt labi ka tā.

nav kāds dakteris pie kura varētu aiziet un dabūt izziņu, ka mana ziemas [aukstuma/rudens] nepatika nav vis kaut kāds emmocionāls untums, bet nopietna diagnoze, ko ārste tikai saule, solāriji un mūžīga mīlestība [baltā zirgā]?

foken full muun

novilcinājos. arlabunakti.

samežģītās aknas ieleja