paņģelofčik
aizgāju nomainīt pasi un uzreiz sagribējās iedzert.
tā baidījos, ka veikalā prasīs dokumentus, ka i neriskēju pirkt
(nebrīnietes, draugi, ja tuvākajās pāris nedēļās, jums zvanīšu jocīgos laikos ar lūgumu noskriet līdz bodei ar pasi).
bet nekas, mājās par laimi mētājas vēl gļukvains.
tā baidījos, ka veikalā prasīs dokumentus, ka i neriskēju pirkt
(nebrīnietes, draugi, ja tuvākajās pāris nedēļās, jums zvanīšu jocīgos laikos ar lūgumu noskriet līdz bodei ar pasi).
bet nekas, mājās par laimi mētājas vēl gļukvains.
man gna īstenībā sen nav prasīts, pat skarbajos rimčegos. bet tomēr, kad tukša pases kabatiņa, jūties viens, neaizsargāts, kasiera varā pamests..
un vispār man liekas, ka mūsdienās tā vairs nenotiel. hm.