meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

vienmēr, kad kādu nebūt apstākļu dēļ pazūd mani tabi, jūtos kā izmesta no mājām.
krāšana un vakšana, tā ir cilvēcība, tās ir mājas.

vsjo, tas ir oficiāli - man ir īpašā dušas stāja.
atkal pieķēru sevi stāvam uz kreisās kājas, labā piepacelta, papēdis atstutēts pret vannas sānu, starp lielo un pārējiem pirkstiem iekabināta otra kāja(nu tā šaurā vieta potītes augstumā). tā es tur stāvu un grīļojos, izbaudīdama pēc iespējas karstāka ūdens kodumus uz muguras.

..par maniem dušas paradumiem drīz varēs sarakstīt romānu. vai kaut ko slimāku.
bet, kā tu stāvi dušā, mans staltais cibiņ?

vārdu maniīšana un/vai piekabināšana ir kļuvusi par tādu modes lietu, bet dons tam ir piegājis jaunā levelī..nu vismaz tā liek domāt viņa joutībes nosaukum

ā pareizi, es gribēju pajautāt kā jūs velkat nost bikses, bet piektdienās jau te neviena nav..

gar logu aizšļūca olimpiskā sporta centra koši raibotais autobuss, kuram visu krāšņumu vidū, uz sāna arī rakstīts sauklis -

būtu jau nu sasprindzinājuši savu gramatiku vēlmazliet un uzrakstījuši tās zvaigzenes (ha sanāk gan tur viena zvjozda dzimī uz riņķi), vai gājuši poētisko taku un vārda dzimst vietā likuši uzlec (ļoti sportiski, turklāt)..  bet nu pie esošā manas gara acis redz sporta zāli, pilnu grūsnu dūdu, kuras viena par oturu sportiskāsk spiež ārā bērnus.

tik daudz

kā man nelienas ārā no gultas..

mūsu elki nenoliedzami noveco, pat tie, kuri ir miruši vai nekad nav bijuši dzīvi.

pasludinu šo - oficiali par neaugligo domu nakti

cīnos par pavasari - sēžu bez zeķēm

neticami un nevaru saprast ar ko tas beigsies - klausos coju.
laiksmitmiljongadi tas nav darīts.

reibeļi

kam sudrabs, kam pirmā pavasara muša.

jutos kaitinoši skaidra, nemiegu, istaba sasmaka un es dzirdu ka zem manis elpojot číkst atsperes.

līdzsvara nesaturēšana

mierīga kā c vitamīns ar zemeņu garšu

paģirā klausos veļas mašīnu

man ir uzradušies kaimiņi, kas skaļi klausās mūziku. no rīta līdz vakaram. man tie viņu ritmi..
bet tā nedrīkst, tas nav godīgi, es esmu vienīgā, kas drīkst pieskandēt šo kāpņu telpu ar savu /bez/gaumi!

pilla māja tukšām minerālūdens pudelēm. gulēju līdz vienpadsmitiem, tad divpadsmitiem, tad pēc vieniem izstiepu sevi no migas, lai mieta inteliģencē izlasītu tēvēšņetu, atbildētu uz kādu minimālo ēpastu, lai gribētu, bet nespētu saņemties izmazgāt grīdu.
es ceļos, lai aizietu gulēt.

atradu uzjautrinājumu http://www.boomfm.lv/raidijumi/sunu-buda/