parublipirks
šodien par mani nožēlas pilnā balsī secināja - tad tu nemaz neesi avantūriste!
sašķobiju seju - visa mana atbilde. nuja, nekad neesmu teikusi, ka tāda esmu vai neesmu. un arī nezinu kurš variants skaitās labs. bet konkrēti šis secinājums nāk kontekstā, ka negribu pieteikties mājokļa jautājumam - un te nu man šķiet - nepieteikšanās ir vēl lielāka avantūra - man ir māja, kas pārtop atrakciju labirntā, attapības uzdevumi ik uz soļa. saviļņojoši, vaine.
mani gan vairāk te mūlsina mēraukla, avantūra = mājokļa jautājums..
bet par otro, tas nu gan ir kā nu kuram. citiem avantūra ir aiziet līdz citam veikalam :>
mērenība jau tak no bībeles nāk, ne? zelta visusceļi un citi labie teļi.
cilvēcība iet uz citu veikalu;)
Iedomājoties to notiekam, man gāžās uz galvas visas Tavas 116 vāzes, bīstami nolīgojās sekcija manā virzienā un uz kājas uzkrīt ķieģelis-dāvana.
Vienvārdsakot, nespēju iztēloties, kur to visu sagrūst.
Ja tam ir atrisināms - NOTEIKTI ņem. Būs svaigs noskaņojums un domas. "Nedo'dies" vēl sakārtos arī logus. Es ņemtu. Jā būs kaukāds "pa moderno", var pats pēctam pielabot uz "mājīgo".
bet mani izbrīna tava piekrītošā attieksme. es nevarētu mierīgu sirdi gulēt svešā ligzdiņā. manas šķirbas - mans lepnums.
Es jau vasaras sākumā reiz nomurmulēju, ka interjers savu ir nodzīvojis.