December 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba

parublipirks

pakausī sēž saviļnojums. slēdzu vaļā durvis, taisu tēju, tinu smēķi un saviļņojums tikai tinās, tinās, nezko gaida, kaut kas piepildīsies; varēs iet gulēt, varēs domāt dumas domas, bet kaut kas nelaiž, pietrūkst atļaujas.
šodien par mani nožēlas pilnā balsī secināja - tad tu nemaz neesi avantūriste!
sašķobiju seju - visa mana atbilde. nuja, nekad neesmu teikusi, ka tāda esmu vai neesmu. un arī nezinu kurš variants skaitās labs. bet konkrēti šis secinājums nāk kontekstā, ka negribu pieteikties mājokļa jautājumam - un te nu man šķiet - nepieteikšanās ir vēl lielāka avantūra - man ir māja, kas pārtop atrakciju labirntā, attapības uzdevumi ik uz soļa. saviļņojoši, vaine.

Comments

nu kas tur mulsinoš - mērenība, lūk, tas iraid tikumiņš!
mani gan vairāk te mūlsina mēraukla, avantūra = mājokļa jautājums..
kā šeit tiek izprasta mērenība? neko nevērtēt ne par labu ne par ļaunu esam? man šķiet, ka cilvēcība ir par kaut ko citu.

bet par otro, tas nu gan ir kā nu kuram. citiem avantūra ir aiziet līdz citam veikalam :>
protams. bet ja cilvēks runā ar mani, un nav tā, ka pazīst mani vien dažu minūtu, tad, šādi secinājumi..nu šķiet interesanti.

mērenība jau tak no bībeles nāk, ne? zelta visusceļi un citi labie teļi.
cilvēcība iet uz citu veikalu;)