skaidrais spams
ai jā - ir taču piektdiena, ar hokeju un visādiem savvaļā palaistiem alkonautiskiem priekiem, ja?
man vajadzēja žūpot vismaz divās vietās. kādu aspektu vadīta es to nedaru? - nu vienkārši, es tādas lietas saucu par vecuma vājprātu; un te ir lieliska iespēja jums piespamot listi kamēr dzerat un smejat, pohā locīsieties un brīnīsieties, vai ne, to neviens jau nezina, jo tā tam būs būt.
man šodien zvanīja cilvēks, kurš patiesā esmē gribēja mani satikt, vai kas varētu būt skaistāk?
nē jau jel nekad. bet es bijos no ceļiem, kas runā un no matu garuma, gurna liekuma, rokas kustības - te nav nekādas seksualitātes, te ir runa par vissmagākajām visusskolas nostaļģijām. kad tu pārstāj dzirdēt un sāc runāt, un iespējams tev ir ko teikt.
man ir ļoti bail no bēdīgiem cilvēkiem, jo, lai arī veca gudra kaija, es nemāku viņus ārstēt, bet kā staigājoša kucēnu patversme, gribu visu viņu slimās galvas izgaismot un saulītē vēsu ceļmallapu uzlikt.
bet tāds slinkums, tāds slinkums - jūs jau zināt - tāpēc es nemiršu(valriekstā deg svece).
sveši man un tik mīļi, gribat manus ciniskos vībsnus, jūs jau tad cauri redzējāt, cik vāja, es mētājos pie pasaulīgām kājām un mīlu kā traka - visu to cūcību un svietu un hujņu - un visus jūsu pušumus es filtrēju, visšķīstākajā bijībā pret jūsu elpu - fak ko taņu - man taču vajadzētu saprast mazliet vairāk.
bet varbūt tāpēc es jums teikšu kā ir un neveikli saritināšos trešajā stāvā.
šis iespējams ir mans mūža garākais ieraksts, tāpēc, ja jūs veltīsiet tam savu aci un laiku, es patiesi novērtēšu.
uz pannas mierīgā mrgarīnā cepoties, kalpone, saikne.
man vajadzēja žūpot vismaz divās vietās. kādu aspektu vadīta es to nedaru? - nu vienkārši, es tādas lietas saucu par vecuma vājprātu; un te ir lieliska iespēja jums piespamot listi kamēr dzerat un smejat, pohā locīsieties un brīnīsieties, vai ne, to neviens jau nezina, jo tā tam būs būt.
man šodien zvanīja cilvēks, kurš patiesā esmē gribēja mani satikt, vai kas varētu būt skaistāk?
nē jau jel nekad. bet es bijos no ceļiem, kas runā un no matu garuma, gurna liekuma, rokas kustības - te nav nekādas seksualitātes, te ir runa par vissmagākajām visusskolas nostaļģijām. kad tu pārstāj dzirdēt un sāc runāt, un iespējams tev ir ko teikt.
man ir ļoti bail no bēdīgiem cilvēkiem, jo, lai arī veca gudra kaija, es nemāku viņus ārstēt, bet kā staigājoša kucēnu patversme, gribu visu viņu slimās galvas izgaismot un saulītē vēsu ceļmallapu uzlikt.
bet tāds slinkums, tāds slinkums - jūs jau zināt - tāpēc es nemiršu(valriekstā deg svece).
sveši man un tik mīļi, gribat manus ciniskos vībsnus, jūs jau tad cauri redzējāt, cik vāja, es mētājos pie pasaulīgām kājām un mīlu kā traka - visu to cūcību un svietu un hujņu - un visus jūsu pušumus es filtrēju, visšķīstākajā bijībā pret jūsu elpu - fak ko taņu - man taču vajadzētu saprast mazliet vairāk.
bet varbūt tāpēc es jums teikšu kā ir un neveikli saritināšos trešajā stāvā.
šis iespējams ir mans mūža garākais ieraksts, tāpēc, ja jūs veltīsiet tam savu aci un laiku, es patiesi novērtēšu.
uz pannas mierīgā mrgarīnā cepoties, kalpone, saikne.
Bet man patika par tiem bēdīgajiem. Tā jau ir, ka savas bēdas kuram katram izrādīt nevar. Krāniņu drīzāk var parādīt, bet tas gaudiens, kas ieslēpies starp plaušām jāsargā bezmaz kā nācijas liktenis.
Lai nu kā, Smilts, iedzeru vēl un pat par Tevi, un eju postu rokā ausis vītināt.
oj - iedzer gan par mani, sildoši tomēr tādi žesti. atdarīšu, kad dzeršu ko gardu. hi.ho.
Labi, esmu baigā vīna muca tagad un prasās pēc uguns. Piro maniaks.
bet kūlu gan nededzini.
bet ir tak 5diena
pēc cibas jau kaļendāru var taisīt.