meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

ai jā - ir taču piektdiena, ar hokeju un visādiem savvaļā palaistiem alkonautiskiem priekiem, ja?
man vajadzēja žūpot vismaz divās vietās. kādu aspektu vadīta es to nedaru? - nu vienkārši, es tādas lietas saucu par vecuma vājprātu; un te ir lieliska iespēja jums piespamot listi kamēr dzerat un smejat, pohā locīsieties un brīnīsieties, vai ne, to neviens jau nezina, jo tā tam būs būt.
man šodien zvanīja cilvēks, kurš patiesā esmē gribēja mani satikt, vai kas varētu būt skaistāk?
nē jau jel nekad. bet es bijos no ceļiem, kas runā un no matu garuma, gurna liekuma, rokas kustības - te nav nekādas seksualitātes, te ir runa par vissmagākajām visusskolas nostaļģijām. kad tu pārstāj dzirdēt un sāc runāt, un iespējams tev ir ko teikt.
man ir ļoti bail no bēdīgiem cilvēkiem, jo, lai arī veca gudra kaija, es nemāku viņus ārstēt, bet kā staigājoša kucēnu patversme, gribu visu viņu slimās galvas izgaismot un saulītē vēsu ceļmallapu uzlikt.
bet tāds slinkums, tāds slinkums - jūs jau zināt - tāpēc es nemiršu(valriekstā deg svece).
sveši man un tik mīļi, gribat manus ciniskos vībsnus, jūs jau tad cauri redzējāt, cik vāja, es mētājos pie pasaulīgām kājām un mīlu kā traka - visu to cūcību un svietu un hujņu - un visus jūsu pušumus es filtrēju, visšķīstākajā bijībā pret jūsu elpu - fak ko taņu - man taču vajadzētu saprast mazliet vairāk.
bet varbūt tāpēc es jums teikšu kā ir un neveikli saritināšos trešajā stāvā.

šis iespējams ir mans mūža garākais ieraksts, tāpēc, ja jūs veltīsiet tam savu aci un laiku, es patiesi novērtēšu.
uz pannas mierīgā mrgarīnā cepoties, kalpone, saikne.