Nav ne kok eja un alkohols arī tā pat fonam kā zaļā gaisma koridorā.
Bet man patika par tiem bēdīgajiem. Tā jau ir, ka savas bēdas kuram katram izrādīt nevar. Krāniņu drīzāk var parādīt, bet tas gaudiens, kas ieslēpies starp plaušām jāsargā bezmaz kā nācijas liktenis.
Lai nu kā, Smilts, iedzeru vēl un pat par Tevi, un eju postu rokā ausis vītināt.
(
Read Comments)