parunāt, jā. bet ir tāds garīgais stāvoklis, kad nemitīgi uzsāc ar sevi it kā sarunu, kuru uzsāc tikai uzsākšanas pēc, tikai, lai nosauktu sevi vārdā un izmantotu kādu bezjēdzīgu frāzi, piemēram, diez vai, padomā tik, interesanti vai. un tā visu dienu, ik pa brīdim. tā tev gadās?
Comments