šodien iegādājos sev mugursomu. man tādas nebija bijis kopš sākumskolas, vai varbūt pamatskolas pirmajām (7., 8.) klasēm, kad kaut kādu iemeslu dēļ man mugursomas sāka ļoti nepatikt - iespējams, tāpēc, ka tad varēja/vajadzēja uz skolu paņemt šausmīgi daudz smago grāmatu un tā, un tās somas bija lielas un lielākoties neglītas, vismaz visas, kuras man ir piederējušas, ir bijušas diezgan neglītas, izņemot pirmo mugursomu, ko atceros: tā bija tāds pērtiķis - mīkstā manta, kurai varēja atvilkt vēderā vaļā rāvējsēdzi un tur ielikt kādas lietas. protams, tur bija ļoti maz vietas, bet es par to somu biju sajūsmā, vispār būtu joprojām, bet tā jau sen atdota kādiem jaunākiem radiniekiem, un tāpat tur bija, manuprāt, apmēram tikpat daudz vietas, cik manā supermazajā somiņā, kur ielikt tikai maku, tālruni, atslēgas, burbuļpūšamo un kabatlakatiņus. betnujā, tātad, kopš tā laika manā prātā mugursomas lielākoties bija figurējušas kā kaut kas, ko var lietot tikai pārgājienos vai arī matīss baķis, bet mani nekādā veidā nesaista. un tad, pirms kāda mēneša (? varbūt mazliet vairāk) es ieraudzīju vienā veikalā glītu mugursomu no tādiem kā ādas (noteikti, ka mākslīgās!) gabaliņiem, un pat apskatīju to tuvāk. noliku atpakaļ, ar domu ka "man taču mugursomas neinteresē", plus, nebija arī liekas naudiņas. bet tas lika man aizdomāties. neilgi pirms braukšanas uz šejieni es atkal veikalā ieraudzīju smuku mugursomu, zilu ar baltām pumpiņām, un pār mani nāca apskaidrība - mugursomas var būt tiešām smukas un foršas! to es nenopirku, jo bija jāsatiek mamma, un tad mēs kopā aizbraucām mājās.
bet kopš tā brīža man kārojās mugursomu, un, esot šeit, es arī sapratu, ka man tāda tiešām ļoti nodrētu, jo, lai gan mana lielā pleca soma ļoti patīk, tā tomēr ir liela un, izņemot, ja vajag sapirkt ļoti daudz visa kā, liekas kā a waste to ņemt līdzi, bet uni piešķirtais pleca maiss apdrukāts ar pabriesmīgām reklāmām.
nu, un tagad, voila, nu es šodien esmu tādu sev ieguvusi. fiziskā sajūta, ko rada mugursoma uz muguras, kaut kā asociatīvi atsauc atmiņā laikus, kad es agrāk lietoju mugursomu - kad dzīve bija vienkāršāka un gandrīz ne par ko nebija jāraizējas. es ļoti priecājos, ka esmu nopirkusi sev mugursomu.
izvēlējos no vairākām tieši šo ar domu, ka tā nav tik plāniņa un gaiša, lai tiktu uzskatīta par vasaras somu un būtu kauns tādu vilkt uz mēteļa, bet arī lai neizskatās kā no ziemas mēteļa auduma, ko, savukārt, nevarētu lietot nekad siltākā laikā. liekas, ka ir izdevies tāds labs vidusceļš, bet var jau būt, ka kļūdos.
bet kopš tā brīža man kārojās mugursomu, un, esot šeit, es arī sapratu, ka man tāda tiešām ļoti nodrētu, jo, lai gan mana lielā pleca soma ļoti patīk, tā tomēr ir liela un, izņemot, ja vajag sapirkt ļoti daudz visa kā, liekas kā a waste to ņemt līdzi, bet uni piešķirtais pleca maiss apdrukāts ar pabriesmīgām reklāmām.
nu, un tagad, voila, nu es šodien esmu tādu sev ieguvusi. fiziskā sajūta, ko rada mugursoma uz muguras, kaut kā asociatīvi atsauc atmiņā laikus, kad es agrāk lietoju mugursomu - kad dzīve bija vienkāršāka un gandrīz ne par ko nebija jāraizējas. es ļoti priecājos, ka esmu nopirkusi sev mugursomu.
izvēlējos no vairākām tieši šo ar domu, ka tā nav tik plāniņa un gaiša, lai tiktu uzskatīta par vasaras somu un būtu kauns tādu vilkt uz mēteļa, bet arī lai neizskatās kā no ziemas mēteļa auduma, ko, savukārt, nevarētu lietot nekad siltākā laikā. liekas, ka ir izdevies tāds labs vidusceļš, bet var jau būt, ka kļūdos.
piešņauktā salvete | nošķaudīties