paldies par linku - krieviski puslīdz norm saprotu, tā ka kaut kad vēlāk noskatīšos.

nejūtos diez ko paranoīda par ģmo kā tādu, no jau zināmā liekas, ka, ja pieies ar tādu pienācīgu uzmanību un sekos līdzi, ko dara, varētu sanākt kaut kas ļoti labs. tikai ar galvu jādomā, nevis tikai maku un tā, un nez, cik mūsdienu biznesļaudis ir savaldāmi.

mani gan nenormāli kaitina fakts, ka ekstrēmi polāro viedokļu dēļ ir ļoti grūti atrast tiešam neitrālus, visaptverošus viedokļus, kas ietver gan riskus, gan labumiņus. bet es tomēr no esošā materiāla uzskatu, ka daudz lielāki tie potenciālie riski ir videi, nekā organismam, kas ražojumu notiesā uzturā (ja vien tās nav kaut kādas augšanas etc hormōnu pārpilnas gaļas, kas radušās, modificējot zvēru, lai pats saražo sev augamhormōnus, jo tas gan ļoti obviously var traucēt normālu fiziolōģiju, kā jebkura nekontrolēta hormonāla materiāla uzņemšana; lai gan tur arī es tā mulstu, cik tieši līdzīgi tie hormōni ir, ja būtu tomēr aizgājusi studēt biolōģijas, tad būtu saprātīgāka, žēl mazliet, ka nezinu.)

es piekrītu, ka ir iespējams, ka kautkad tuvākā vai tālākā nākotnē varēs uzmodificēt nešaubīgi nekaitīgus produktus, bet pašlaik tas tomēr izskatās paskarbi, jo sevišķi par ģmo mijiedarbību ar dabīgo vidi. un gan jau arī ir kādi produkti, kas jau ir neitrāli attiecībā uz veselību, bet eksperimentēt ar savu organismu kautkā negribas. galveno modificētāju vēsture un biznesa ētika uz to nepavisam nemudina. petiek jau ar to, ka latvānijā līdz 1% ģmo produkta sastāvā drīkst neuzrādīt uz iepakojuma.

(līdz 0,9%, un ne tikai LV, bet visur eirōpā vismaz - un tas tāpēc, ka pārvadāšanas&apstrādes mašīnas nav nošķirtas ģmo un nemodificētai produkcijai, tāpēc, piemēram, transporta vai malšanas procesā var rasties neliels piejaukums arī kaut kādai it kā tīri konvencionālai produkcijai, ko reāli nekādi nevar izkontrolēt.)