mana atbildība ir tikai manas brīvdienas. es šo piefiksēju tāpēc, lai atgādinātu sev, ka ir jāmeklē veidi, kā nodrošināt sev pietiekami daudz laika atpūtai. es arī esmu strādājusi bezbrīvdienu režīmā un visādos veidos, bet tas man vienkārši vairs neder, un nav arī veselīgi.

apstākļi, protams, ir dažādi, bet iesaku Tev arī prasīt un ņemt brīvdienas, jo sevišķi, ja jūti, ka vajag! :)

prasīt jau varu, bet vairāk par likumā paredzētajām man nedos ;o) es vairākos darbos strādāju un kad vienā ir brīvdienas otrajā rukāju ;o) i tago uz papīra brīvdienas man ir, bet irl nav. un šitā man vēl vismaz līdz augustam, ja neizdomāšu pagarināt vienu darba līgumu.

es saprotu un zinu, cik tas ir traki.

ceru, ka Tev izdosies tomēr pēc iespējas drīz atrast tādu darbu komplektu, kas nepieprasa mūžīgo rukāšanu. zinkā, kurš gan cits Tevi saudzēs, ja ne pats.

nu tā jau ir. pašam sevi jāmīl. pret mūžīgo rukāšanu nav dižu iebildumu, galu galā ir paveicies darīt to, kas man patīk. tikai dažreiz uznāk tas, ka gribas atslēgties, neko nedarīt, prosta sēdēt un tupa blenzt sienā. un tad čerez ņemogu velkos uz darbu un esmu gatavs kādam sist... bet lielos vilcienos brīvdienu trūkums netraucē. tikai tie mazie autobusi...

pat darot sirdij vis-vis-vis-vistuvāko darbu vajag no tā atpūsties!

jā.