nezinu, vai dzīvs, bet tulkotājs jau tāpat. mans mīļākais tulkojumu brīnums (par ko esmu pārliecināta, ka bija dzīvs tulkotājs, jo tas bija jau pirms daudziem gadiem) ir "želeja ar miešķu garšu". tā arī nekādi nesapratām, kas varēja būt tie miešķi.
mani vecāki tolaik, manuprāt, šo variantu nočekoja un atzina par neiespējamu esam. bet nu hvz, var jau būt, ka kāds tiešām ražo lētu paciņželeju ar savdabīgu augu garšu.