ok, tagad man laikam +/- oficiāli ir kaķītis ar termiņu (kurš mērāms drīzāk mēnešos vai nedēļās, nekā gados). un sistēmas visu atlikušo mūžu, protams, ha, intuīcija/loģiskā domāšana kārtējo reizi nav mani pievīlusi. uzzināju, ka kaķītim ir tik milzīgi nierakmeņi, ka nieres pat vairs neizskatās pēc nierēm.

tagad es toč kļūšu par to drausmīgo, hipohondrisko mājdzīvnieku saimnieku, un, ja man kādreiz atkal būs kaķis, likšu taisīt viņam asins analīzes kā minimums reizi gadā pat tad, ja tas veselībā un sārtvaidzībā zaigos kā zelta ābolītis.

neko, saņemos un gatavojos, man vienkārši būs jākļūst prasmīgākai ar to sistēmas likšanu un/vai mazāk jutīgai uz nelielām neveiksmēm. un jārēķinās, ka mums atlicis tikai tik daudz laika, cik atlicis - skaidri zināms tikai, ka krietni mazāk, nekā biju gaidījusi, lai vai cik arī tas nebūtu. nu, vai arī notiks brīnums, un es to kaķi likšu pie sistēmas gadiem ilgi. ja viņa necieš un that's what it takes, kāpēc gan ne. uz to gan es, protams, neceru.