aiiiii, jūtu līdzi. man bija tā augustā, kādu pusotru nedēļu vedu pie ārstiem, liku sistēmas, līdz sanāca padoties, jo dakteris F. teica, ka bezjēdzīgi tālāk.

jeb - aptuveni zinu, kā jūties, bija līdzīgi pavisam nesen. tā bija ļoti devastating pieredze, bet vienlaikus arī, nezinu, prieks, ka tas bija pie manis, nevis kaut kur citur - mans kaķis bija ielas karotājs, kurš iepriekš bija nezināmu laiku dzīvojis kā bomzis uz ielas, un, nevienam īsti nezinot, bija dabūjis grūti nosakāmas slimības. un tad es tā sevi mierināju ar to, ka vismaz pie manis viņam bija labāk nekā uz ielas Daugavpilī.

izturību abiem!