01 November 2017 @ 12:04 pm
par praktisko  
vakar es redzēju, kā sieviete, kas uz veikalu atnākusi ar savu auduma maisiņu (yay!) pērk kāpostgalvu. kāposts jau veikalā bija ietīts pārtikas plēvē, bet viņa vēl rūpīgi to iekrāmēja divos mazajos plastmasas maisiņos, pirms ielikt savā auduma maisiņā. es biju nepatīkami pārsteigta, jo it kā taču problēma ar mazajiem maisiņiem (tas, ka viņus diemžēl nekādi nevar pārstrādāt) ir tikusi aktualizēta pēdējā laikā diezgan plaši. taču vispār man šķiet, ka laikam jau nav nekāda labuma no kampaņām pret mazajiem maisiņiem, ja informatīvi materiāli netiek izlikti vietās, kur cilvēki tiešām tos maisiņus jēgā un bezjēgā ņem. varētu labāk uztaisīt pie kasēm un sveramo produktu nodaļām tādu kaut kādu shēmu, pēc kuras ērti izvērtēt, vai tiešām to maisiņu vajag (jo reizēm jau principā tiešām, tiešām vajag, kamēr mums īsti neļauj uz lielveikalu nākt ar savām kastītēm un burciņām - tiem, kas pērk, piemēram, zivis vai gaļu, vai kaut ko citu slapju, jau nu noteikti) un kaut kādas atgādnes, ka maisiņu, kurā iebēri konfektes vai riekstus pagājušajā iepirkšanās reizē, vari nākamreiz ņemt līdzi un izmantot šim pašam nolūkam atkal.
 
 
( Post a new comment )
putns[info]dumshputns on November 2nd, 2017 - 03:50 am
Kopš UK ieviesa cenu par maisiņu, daudzas maisiņu rūpnīcas piedzīvo noieta strauju kritumu un sūdzās par bankrota tuvošanos. Tātad strādā tieši nedošana par brīvu.
(Reply) (Link)