09 June 2017 @ 04:07 pm
finita la comedia  
nu, viss, atlūgums skolai ir uzrakstīts un iesniegts. paldies [info]saldumi par morālo atbalstu telefoniski un [info]french_mime par netiešu atbalstu - iedvesmu pašas nesenā drosmīgā lēmuma kontekstā.

drusciņ gribas raudāt, drusciņ gribas skriet un ņemt atpakaļ, bet es negribu ciest, un es zinu, ka pilnas slodzes darbs muzejā ar darbu skolā nav savienojams bez laika trūkuma un/vai mokām un ciešanām. jo tad ir tikai divi varianti - vai nu es tam atvēlu savu brīvo laiku, vai arī nevaru izdarīt tik kvalitatīvi, cik gribu, un abos gadījumos es justos slikti.

man riebjas, ka man joprojām ir sajūta, ka vajag par savu lēmumu kaut kā attaisnoties.
 
 
( Post a new comment )
pelnufeja: meitene[info]pelnufeja on June 9th, 2017 - 07:24 pm
Bžžž. :*

Es ļoti, ļoti priecājos par Tevi un priecājos, ka piezvanīji.

(un jā, kā jau teicu, tas, ka cilvēki manipulē un mēģina aizdabūt prom no izvēlēm, kas veicina tavu labklājību ir skumji, bet diezgan saprotami, jo, iespējams, šitādi lēmumi rosina viņus apšaubīt, vai arī viņiem būtu vislaik jācieš un jāsamierinās. Es par šo tieši vakar vakarā, apcerot to, cik ilgi neesmu kontaktējusies ar māti un cik labi man tas liek justies, un par kādu briesmoni mani tas uztaisa sabiedrības acīs, arī atkal kārtējoreiz secināju - ka happiness is a choice, most difficult choice you could make).
(Reply) (Link)