Tā arī pasaki - ka esi ļoti nogurusi un piedāvā kādu citu tikšanās laiku/versiju, ja gribi.
Cilvēki jau parasti negrib, ka kāds sēž stūrī ar niknām domām "es esmu tik noguris, man viss besī!" Vismaz es tā pieņemu.

Es parasti jūtos bēdīga/apvainojos tikai, ja atsaka regulāri un man rodas iespaids, ka cilvēks vienkārši galīgi nemāk plānot savu laiku un tas visiem rada problēmas, vai arī tad, ja man rodas sajūta, ka manis satikšana ir absolūti visnesvarīgākais notikums persoans dzīvē un notiks tikai tad, ja galīgi nekas cits nebūs darāms un mocīs neizturama garlaicība.
Bet man nav problēmu saprast, ka dzīve nav iepriekš paredzama, ja kopumā konkrētajā komunikācija jūtos labi.

Un bžžž, lai izdodas atpūsties un atgūt spēkus!

tā arī izdarīju - bet problēma ir tajā, ka es arī jūtos, ka man būtu jāpiedāvā cits variants, bet tas ne vienmēr ir tik vienkārši, šobrīd, piemēram, neko konkrētu nevaru piedāvāt, jo man nav spēka pat domāt