es nesaprotu, kāpēc uz kolēģa jautājumu e-pastā par manu veselības stāvokli un izteikto ceŗību, ka jūtos labāk, atbildēju, ka, jā, patiešām, veselība pamazām uzlabojas - lai gan patiesībā šodien jūtos tikpat sūdīgi un vēl sliktāk, nekā vakar. skaidrs, ierastā vēlme piepildīt cilvēku ekspektācijas, padarīt vēlamo par esošo. es jūtos kā gulēt un raudāt, nevis strādāt. bet tagad, protams, supersteidzams tas un supersteidzams šis. man šķiet, ka acis izkritīs no dobuļiem. bet nu neko, izdarīšu, un tad iešu gulēt un justies "labāk".
piešņauktā salvete | nošķaudīties