man mēdz likties, ka es nomiršu nevis no plaušu, krūts, dzemdes kakla, aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas vai kāda cita vēža vai infarkta, vai irōniska insulta brīdī when somebody insults me, vai plaušu karsoņa, vai durtas brūces sirds apvidū, vai šautas brūces galvā, vai vienkārši no vecuma, vai bada, kad būšu apmaldījusies kādā svešā mežā un apēdusi visas atrodamās vardes un piparmētras, vai saindēšanās ar ogām vai sēnēm tās pašas apmaldīšanās laikā, vai saulesdūriena brīvdienās kādā nepiedienīgi siltā zemē, vai slīkšanas (vai slīcināšanas) rezultātā, vai autōavārijā, piemēram, paslīdot uz ledus, pirms šķērsot kādu nelielu privātmājas piebraucamo ceļu, kā rezultātā kāds neko ļaunu nemanošs ģimenes tēvs atpakaļgaitā pārbrauks tieši pāri manai galvai, vai izkrītot pa logu, vai no narkōtiku pārdozēšanas cienījamā vecumā, pēc tam kad būšu saderējusi ar mazbērniem, ka i can hold more than you, vai no trakumsērgas, vai mežonīgu pērtiķu bara uzbrukumā, vai no nieru mazspējas, bet gan no bailēm. vēl man mēdz likties, ka es neesmu gļēvule tieši tāpēc, ka man tik bieži ir tik bailīgi.

lūk, ( fotōstāsts. )

naktī sapņoju visādas šausmas, ieskaitot, ka mums ar ģimeni bija jābrauc kaut kādā ceļojumā, ko neviens negribēja, un visi visu laiku strīdējās, un es somā atradu lielu paku šķidro ziepju (kādas man patiešām mājās ir), kuras nebija kur likt, bet negribējās arī mest āra, tāpēc zvanīju oskaram un teicu, ka atstāšu pie tirgus pie vienas mājas, lai atnāk pakaļ, ja grib. atceros, ka strīdu laikā vienubrīd spiedu mammai ciet muti ar cimdotu roku, jo viņa runāja kaut kādu briesmīgu, kaitinošu sūdu, un pēc tam raudāju visu ceļojuma laiku un arī mūsu mājvietā tai galā, kur ar mani nāca runāt kaut kāda veca, sagrabējusi tantiņa, un prasīja, vai mēs maksāsim ar karti, lai gan es biju noslēpusies zem segas, satinusies kā kūniņa un turpināju raudāt. tagad atcerējos, ka skumjas daļēji bija arī tāpēc, ka sapratu, ka šis brauciens atņem atlikušo laiku LV, un nepagūšu neko no vēl gribētā.

vēl man kopā ar kaut kādiem teroristiem ne teroristiem bija nelegāli jāuzpilotē gaisā lidmašīna kādā lidostā, un pēc 3min pa to pašu skrejceļu bija jāsāk braukt kādai legālai lidmašīnai, tāpēc bija liela iespēja, ka mēs uzsprāgsim, saduroties ar to. lidmašīna bija ļoti maza un cilindriskas fomas, un traki kratījās, un es nevarēju atrast, kā piesprādzēties, tāpēc ar vienu roku vienkārši iekrampējos sēdeklī, ar otru - stūrēju.
*
ai, skumjas, par visādiem filmu festivāliem arī es tik bieži aizmirstu/neuzzinu līdz pēdējam brīdim, un ko tad nu tur vairs var īpaši cerēt dabūt.

She was looking at him with palipitating heart and knew that he was talking of serious matters though she could not understand him; two human beings have such difficulty in understanding each other, there is nothing so tragical as two human beings.

iegāju rimi, kur bija sarunāts satikt mammu, kas šodien kkādu eksāmenu (šaubos, ka pat viņa pati spētu pateikt, kā īsti sauca priekšmetu, kurā tika eksaminēta, vismaz līdz šim nevienu reizi nav varējusi :D) veiksmīgi nolikusi, iegūstot atzīmi 7, lai varētu kolektīvi sapirkt kādus produktus, ar ko šo atzīmēt. tad es ieraudzīju apelsīnus, un, daudz nedomādama, paņēmu vairākus.

fast forward uz brīdi, kad ierodos mājās: pirmkārt, protams, kā jau lielākoties pēdējā laikā, kopš mani vajā suns-varētu-būt-nomiris sajūta, es iegāju guļamistabā un pārbaudīju viņai pulsu (nu, labi, vienkārši noglaudīju galvu, tādējādi aptaustot, vai ir vēl silta un kustas), tad iebāzu saldētavā jūras produktus, un tad, ō, tad es nomizoju apelsīnu. un es nezinu, kāpēc, bet pēc pirmās šķēlītes iebāšanas mutē man likās, ka es tūliņ vienkārši aiz laimes nokritīšu vēkšpēdus, tas bija vienkārši satriecoši, tā garša, es neatceros, kad pēdējo reizi kāds pārtikas produkts būtu atstājis uz mani tādu iespaidu, tas bija lieliski. interesanti, ka veikalā es vēl nekādu tādu īpašu craving nejutu, vienkārši likās, ka gribas kādu augli, un apelsīni pirmie bija pievērsuši manu uzmanību. šis man mazliet atgādina manas attiecības ar āboliem, reti kad man ir tāda sajūta, ka gribas ābolu (izņemot cietus, skābenus un vēl visai negatavus ābolus, bet tos jau var dabūt tikai laukos un arī ne vienmēr), bet gandrīz vienmēr, kad viena vai otra iemesla dēļ es ēdu ābolu, jūtos pārsteigta, cik tas ir garšīgs.