naktī sapņoju visādas šausmas, ieskaitot, ka mums ar ģimeni bija jābrauc kaut kādā ceļojumā, ko neviens negribēja, un visi visu laiku strīdējās, un es somā atradu lielu paku šķidro ziepju (kādas man patiešām mājās ir), kuras nebija kur likt, bet negribējās arī mest āra, tāpēc zvanīju oskaram un teicu, ka atstāšu pie tirgus pie vienas mājas, lai atnāk pakaļ, ja grib. atceros, ka strīdu laikā vienubrīd spiedu mammai ciet muti ar cimdotu roku, jo viņa runāja kaut kādu briesmīgu, kaitinošu sūdu, un pēc tam raudāju visu ceļojuma laiku un arī mūsu mājvietā tai galā, kur ar mani nāca runāt kaut kāda veca, sagrabējusi tantiņa, un prasīja, vai mēs maksāsim ar karti, lai gan es biju noslēpusies zem segas, satinusies kā kūniņa un turpināju raudāt. tagad atcerējos, ka skumjas daļēji bija arī tāpēc, ka sapratu, ka šis brauciens atņem atlikušo laiku LV, un nepagūšu neko no vēl gribētā.

vēl man kopā ar kaut kādiem teroristiem ne teroristiem bija nelegāli jāuzpilotē gaisā lidmašīna kādā lidostā, un pēc 3min pa to pašu skrejceļu bija jāsāk braukt kādai legālai lidmašīnai, tāpēc bija liela iespēja, ka mēs uzsprāgsim, saduroties ar to. lidmašīna bija ļoti maza un cilindriskas fomas, un traki kratījās, un es nevarēju atrast, kā piesprādzēties, tāpēc ar vienu roku vienkārši iekrampējos sēdeklī, ar otru - stūrēju.
*
ai, skumjas, par visādiem filmu festivāliem arī es tik bieži aizmirstu/neuzzinu līdz pēdējam brīdim, un ko tad nu tur vairs var īpaši cerēt dabūt.