kaut kas tomēr nav ok, bet ir tik daudz lietu, no kurām izvēlēties, kuras maļas pa galvu, ka es nevaru līdz galam saprast. un vēl tagad šim visam papildus ir pievienojies tāds kaut kāds "TEV JĀSAPROT UN EFEKTĪVI JĀMENEDŽĒ VISAS SAVAS EMOCIJAS VIENMĒR" imperatīvs, nav brīnums, ka viss liekas overwhelming, pēdējā laikā biežāk naktis, ja tās izvēršas garākas par pāris īsām stundām, pavadu nejaukāko flashback pilnos murgos, vakaros jūtos nemierīgi un needy-greedy, esmu pārliecināta, ka ēdu daudz par daudz (jo sevišķi šo sajūtu iecementēja Līgas komentārs pagājušajās mācībās, ka es, lūk, visu laiku ēdu - jo es tiešām arī apēdu pāris cepumus pirms pirmās nodarbības, pusdienu pauzē netikām paēst siltu ēdienu, tāpēc atkal pirms otrās nodarbības, tikai šoreiz grūbas un pupiņas no burciņas, un pēc nodarbības arī ēdu - halvu), jūtos garlaicīga un tizla, un gandrīz visu laiku tā, it kā man būtu jādara kaut kas cits, nekā tas, ko tai brīdī daru. visticamāk jau tas nozīmē, ka ir kaut kas viens konkrēts, kas jāizdara, ko es nedaru un nedaru, kas cītīgi cenšas izlauzties ūdens virspusē.
piešņauktā salvete | nošķaudīties