sasodīti lepojos ar saviem skolēniem. un vispār laikam mazliet arī ar sevi. jo esmu pielikusi roku tajā, lai nodrošinātu viņiem tādu vidi, kur izdarīt visas tās lietas, kas ļauj man ar viņiem lepoties. un tas nav maz, jo, piemēram, par 9.klases jauniešiem es no visām pusēm dzirdu stāstus par pretējo. "dots devējam atdodas"? visi skolotāji, kas ar mani par viņiem grib runāt, grib sūdzēties par to, cik briesmīgi šie jaunieši ir.

bet es redzu, kā viņi, vadot saviem klasesbiedriem pašu veidotu darba lapu pildīšanu, reāli replicē mani kaut kādos momentos, ir piedomājuši gan pie lietām, kas ir kritērijos, gan vēl virs obligātā, lūdz klasesbiedrus reflektēt par uzdevumu, izvērtēt savu un "skolotāja" sniegumu. nu, un tas, ka viens no viņiem zina NO GALVAS un var izrepot līdzi šai dziesmai, tas, protams, nav mans nopelns, bet forši tāpat.