dirkheims=emile durkheim, var iegūglēt un tamlīdzīgi

viens no varenajiem sociolōģijas&antropolōģijas (jo, neticamā kārtā, kādreiz šīs abas zinātnes nebija tik tālu viena no otras, kā ir tagad) pamtlicējiem, viens no viņa lielākajiem un pamatīgākajiem darbiem ir "the elemntary forms of religious life", ar kuru tad es arī reliģijas antropolōģijas ietvaros savulaik tā nedaudz esmu iepazinusies. dirkheima reliģijas teōrijas jau savā ziņā nebija sliktas, vismaz norādīt uz faktu, ka cilvēki iet uz visādiem reliģiskiem pasākumiem nevis tāpēc, ka ir vai nav kkāds "dievs", bet tāpēc, ka tas dod kopienu, kurā risināt savas bažas un iegūt kkādus autoritatīvus apgalvojumus&skaidrojumus lietām, manuprāt, bij tāda ļoti laba un jauka, un derīga lieta.

un dirkheima priekšstatus par collective concsiousness ļoti labi var samanīt skaistā citātā - "Society is not at all the illogical or alogical, incoherent and fantastic being which has too often been considered. Quite on the contrary, the collective consciousness is the highest form of psychic life, since it is the consciousness of consciousness. Being placed outside of and above individual and local contingencies, it sees things only in
their permanent and essential aspects, which it crystallizes into communicable ideas. At the same time that it sees from above, it sees farther; at every moment of time it embraces all known reality; that is why it alone can furnish the minds with the moulds which are applicable to the totality of things and which make it possible to think of them"
obviously, durkheim <3 society :D