es varu pārfrāzēt visu Raiņa fabrikas meitenes dziesmu divās rindiņās -


ai, lakstīgala, nedziedi
man jau tāpat ir bēdīgi

sometimes there are things you want like you never wanted anything else before
however, sometimes there are no such things.

es domāju, ka bēdāties ir normāli un pareizi, kad tā jūties, bet to glorificēt ir tikpat stulbi, kā, nezinu, glorificēt čurāšanu. it's something you do and should do when needed, but should not make the centre of your existence

REALITY IS BULLSHIT!!!

bija tā.
braucu mājās trolejbusā, un uz tilta pieturā, kad atvērās durvis,
pa tām ieskrēja vējš un iepūtās man tieši sejā, tieši man un nevienam citam. liels un auksts vējš, tas bija brīnišķīgi, es biju tik laimīga.

šodien vannā skatījos uz to,kā zem ūdens izskatās roku spalviņas, un iztēlojos, ka es nemaz neesmu es, bet gan koraļļu rifs, un mani apdzīvo visādas brīnumainas radības

tagad, pateicoties šņitrāmam, man ir ideālais rīta teikums - "es gribu brokastis jūrā"

vēl man ir dubļaina grīda (note to self - jāievieš smēķētāju čībiņas balkōnam, ehh) un visā visumā diezgan smieklīgi. ā, un vēl man ir 21 gads, pavisam oficiāli. ar to arī sevi apsveicu. un vēl man tagad visu laiku gribas ārā ar basām kājām, tāda adiktīva sajūta, kad ir noprovēta, gribas vēl, jo tas patiešām ir neticami patīkami.

(..) iespējams apgalvot, ka mēs visi tagad dzīvojam trimdā un ka trimdā sūtītais, jaunu zemju atklājējs Jaunajā pasaulē, bēglis un ieceļotājs ir mūsu laika kultūras arhetipiskais pārstāvis. Svešatnības sajūta, urdošā neapmierinātība ar nepilnīgo piederību, atziņa, ka apkārtne vairs nav tā pati, kurā cilvēks uzaudzis, - tas viss saplūst nedrošā veidolā, ko viņš redz spogulī no rīta; lielākā vai mazākā mērā tādi mēs visi esam patlaban //T.H.Ēriksens, "Saknes un pēdas", 165.lpp.

If a man who cannot count finds a four-leaf clover, is he lucky?

/Stanislaw Lec

iespējams, šī ir viena no episkākās skaņas rindkopām, ko savā mūžā esmu uzrakstījusi -

"Līdz ar pārmērīgu koncentrēšanos uz specifiski sociālā uzsvēršanu, Dirkheima teorijās vēsturiski dinamiskais un kauzālais kļūst sastindzis, statisks. Fenomeni funkcionē sociāli un savstarpēji attiecas, taču iegūtais priekšstats ir stīvs sociālo attiecību momentuzņēmums, un sociālā primāruma pamatpostulāts neļauj pilnvērtīgi saskatīt reālos cēloņus, empīriskos datus pārveidojot tīri abstraktos jēdzienos, kuru pastāvēšana ir viegli apdraudēta un lietojums ne vienmēr attaisnojas empīriskā izskaidrošanā. "

hell yeah, i SHOULD do this more often.

bet sapnī es biju ļoti reliģiōza un skrēju no vienas baznīcas citā (pie kam, tā bija kkādas citas reliģijas baznīca)(pie kam, tur bija tik daudz cilvēku, ka pa ceļam es vismaz kādiem pāris uzskrēju virsū, un tomēr sapnī spēju noticēt, ka varbūt būšu bijusi kaut cik neuzkrītoša), kaut kāda dižena rituāla vidū, lai uzzinātu "the truth" - is matter alive? (kas ir interesanti, dienu pēc tam atnāku pie vecākiem, un māmiņa man rāda avīžrakstu, kura ievadā, kas rakstīts treknrakstā, ir frāze "uzskata, ka domājošas matērijas nav". well then. kādas jaukas sakritīgas tēmas)

tad man tās otrās baznīcas ļaudis mēģināja visu paskaidrot, izmantojot divus milzīgus melnus flomāsterus no brīnumskaistas, ar dārgakmeņiem inkrustētas koka kastītes, un tad baznīcā ieskrēja kāds Ārkārtīgi Svarīgs Cilvēks no iepriekšējās baznīcas un kliedza uz mani, ka tā nevar, es, savukārt, raudāju, un teicu, ka "i just had some questions, i just wanted to know the truth."

es beidzot sapratu, kā nosaukt to sajūtu, kas ir, lasot markesa "simts vientulības gadus". tas ir apmēram kā skatīties sapņus.

tas ir diezgan pagarš, bet manuprāt, tāds savdabīgi skaists gabaliņš no grāmatas par meiteni, kura piedzimst (un uzaug, protams) matiem klāta. bet tam, manuprāt, pat nav tik liela nozīme šajā stāsta daļā. eh, bērnība jaunība.

( fragments no Erika Fosnesa Hansena grāmatas  )

“Reality is an illusion created by a lack of alcohol.”
~ N.F. Simpson

neat.

[2:48:37] Slav. says: tur cilvēki nav laimīgi
[2:48:50] Slav. says: tur viss ir vnk superīgi

"skolā bija jāraksta pārspriedums par tēmu ''80 gadi bez Raiņa''.
neko vairāk par teikumu ''viss tepat vien ir arī bez viņa'' nevarēju izmežģīt."
//random sieviete cibā, kam arī pie interesēm ir "ipomejas"