To, vai cilvēki uz Tevia apvainosies, Tu tāpat nevari ietekmēt, nu, jo cilvēkiem ir tiesības justies tā, kā viņi jūtas. Cits jautājums ir rīcība - ja kāds sāk psihot par racionālu lēmumu, uz kuru Tev ir tiesības un kas ticis laicīgi nokomunicēts, tā nav Tava atbildība. Man liekas, tas ir ļoti par robežām - darbā tam vajadzētu strādāt līdzīgi kā attiecībās ar cilvēkiem.

Man personoskis liekas, ka skolas sakarā ir svarīgi tiešām pateikt laicīgi - ja es būtu skolas direktore, es justos ne ok tikai par tādu "tu šito shēmu "vai nu kulturoloģija, vai nekas" zināji jau javārī, bet pateici tikai maijā, jo nevarēji saņemties izdomāt, kā labāk pateikt".

Man tas liekas kaut kādā ziņā līdzīgi tam, ka es, piemēram, saprotu, ka nevarēšu laikā iesniegt kādu sesijas eseju: ir variants simts gadus domāt un plānot, kā to vislabāk pateikt, tā vietā, lai pateiktu un turpinātu strādāt, un ir variants aizrakstīt e-pastu ar info par to, kā ir, un jautājumu "ko darām, kā risinām?" Pieredze rāda, ka pēdējais strādā labāk. Un, ja pretī būtu kāds, kas neko negribētu risināt, viņš to negribētu neatkarīgi no tā, kā es pateicu un cik detalizēti izskaidroju, kādi ir apstākļi, cik daudz reižu atvainojos utt.

nav jau tā, ka es to šeit jautāju tagad tāpēc, ka grasos marinēt līdz maijam, vienkārši kaut kur jau jāizliek tā formulēšanas frustrācija, tieši tāpēc, ka tas ir aktuāli, jo es mēģinu saprast, kā to pēc iespējas drīzāk efektīvi nokomunicēt un procesā nepaļauties spiedienam "bet mums tomēr ļoti vajag, lai tu paliec". te jau pat man īsti nevajag neko risināt, tas ir, man nevajag no skolas nekādu palīdzību vai pretimnākšanu, man viņi vienkārši ir par šo jāinformē.