Bet tagad jau tie 2 gadi gan būs beigušies, un uz neko vairāk taču Tu nekommitoji. Ja viņi izdarīja kaut kādus pieņēmumus, tas tāpēc, ka viņi nerib meklēt citu darbinieku, nevis tāpēc, ka Tev būtu kaut kādi pienākumi tur kaut ko vairāk darīt. Saki, ka Tev is citi plāni, kas nebūs savienojami ar šo darbu. (Nezinu, kāds ir Tavs viedoklis par melošanu, bet šajā gadījumā Tu varētu brīvi melot tā, lai Tavi plāni izklausās nesavienojamāki un negrozāmāki, jo darba devējiem tas rezultātā neko nemainīs, bet Tev iespējams ietaupīs ilgu un mokošu skaidrošanos par to kā tad tā.)

nujā, man laikam galvenā sāpe šeit ir, ka es gāju strādāt skolā, lai risinātu izglītības sistēmas problēmas, ko es arī kaut kādā mērā daru, bet tagad, ejot no šī darba galvenokārt projām, es, pirmkārt, radu skolai jaunu problēmu (jāmeklē vēl viens darbinieks), otrkārt, samazinu savu ieguldījumu esošo problēmu risināšanā, līdz ar to, jūtos kā slikts vai pat ļauns cilvēks. tai pat laikā vispār jau ja paskatās drusku plašākā kontekstā, pirms es tur sāku strādāt jau tad arī nebija skolotājas, tā ka problēma eksistēja jau pirms manis. hm. eh.

un man arī besī, ka "negribu" nav gana labs, sociāli akceptējams iemesls, ka principā melošana ir "labāk". (tas nav domāts kā uzbrauciens Tev, vnk fakta par realitāti konstatācija, par ko domāju jau pirms šī Tava komentāra)