nujā, man laikam galvenā sāpe šeit ir, ka es gāju strādāt skolā, lai risinātu izglītības sistēmas problēmas, ko es arī kaut kādā mērā daru, bet tagad, ejot no šī darba galvenokārt projām, es, pirmkārt, radu skolai jaunu problēmu (jāmeklē vēl viens darbinieks), otrkārt, samazinu savu ieguldījumu esošo problēmu risināšanā, līdz ar to, jūtos kā slikts vai pat ļauns cilvēks. tai pat laikā vispār jau ja paskatās drusku plašākā kontekstā, pirms es tur sāku strādāt jau tad arī nebija skolotājas, tā ka problēma eksistēja jau pirms manis. hm. eh.

un man arī besī, ka "negribu" nav gana labs, sociāli akceptējams iemesls, ka principā melošana ir "labāk". (tas nav domāts kā uzbrauciens Tev, vnk fakta par realitāti konstatācija, par ko domāju jau pirms šī Tava komentāra)