iespējams, nevajadzētu atzīties, bet pēdējā laikā, kad man ir bēdīgi un bailīgi, viena no lietām, kas riktīgi palīdz, ir džihādistu dziesmas , kuras dažas man brālis kaut kādu iemeslu pēc salādējis telefonā. droši vien gan liela daļa no šī ir tas, ka nesaprotu tekstu. atslēga visdrīzāk ir tajā ritmiski semi-monotonajā dziedājumā un apņēmības pilnajā noskaņā.