Man arī, protams, nepatīk vsa tā asarainā puse, bet es daudz kam, ko tā dāma (kas laikam ir direktore) saka, piekrītu.
Es principā esmu diezgan pret to, ka cilvēki ar invaliditāti tiek iebāzti speciālās skolās un izolēti no sabiedrības, bet - Latvijā, diemžēl, bieži vienk. nav citas iespējas, jo mācīties parastā mācību iestādē var tikai tad, ja pašam ir baigā motivācija, visāda veida atbalsts no apkārtējiem utt., kas, skaidrs, ka visiem nav. Plus, gan jau, ka vismaz kāda daļa (kaut aŗi es domāju, ka tā ir mazāka, nekā tiek pieņemts) tiešām nevarētu integrēties parastā mācību procesā pat, ja reāla integrāqcija mums vispār notiktu.
Bet jā - es piekrītu viņai, ka, ja šo skolu aizvērs, tad daudzi, kuri tur tagad mācās, vienk. nemācīsies nekur, un es pat nezinu, kā vispār varētu aprakstīt savu morālo attieksmi pret šādu politiku.
jā, es, protams, uzskatu, ka ideālā pasaulē nebūtu īsti vajadzīgas nekādas speciālas skolas, jo visiem tiktu nodrošināts vajadzīgais atbalsts parastā skolā (nu tur, piemēram, daļa stundu atsevišķi, bet tai pašā skolā; vienmēr blakus vajadzīgais atbalsta personāls; iespēja jebkurā laikā iziet no stundas utt), bet mēs no ideālas pasaules esam tālu.
tomēr, jo sevišķi esošajos apstākļos, man arī liekas ļoti svarīgi nošķirt speciālu izglītību no izolēšanas no sabiedrības - jo šīs skolas pamata mērķis ir tieši panākt, ka tie cilvēki NAV izolēti no sabiedrības, jo ir apguvuši arodu, kas ļauj viņiem tajā iekļauties. ehh.