es pēdējā laikā vispār esmu ļoti aizrāvusies ar dažādu vegānisko (gan ne sojas. soja esot vairogdziedzera labklājības megaienaidnieks, puff) piena aizstājēju nogaršošanu (nu, labi, tagad jau arī vienkārši patērēšanu), un jāatzīst, ka tie visi ir tik ārkārtīgi garšīgi, reizēm pat man megapārsteidzoši - es, piemēram, neesmu baigais rīsu fans, bet rīsu "piens", ak jel, pats labumiņš. žēl tikai, ka tie vienmēr maksā vismaz divreiz dārgāk, nekā parasts piens, un bieži arī vietējā rimi ir izpirkti tie, kas ir no riekstiem, un tad es jūtos vīlusies, ja esmu gājusi uz veikalu ar domu iegādāties tieši tādu.

vegānisms (apdomātā un veselīgā daudzveidīga, sabalansēta uztura formā, nevis "ēdu vienmēr vārītus kartupeļus un salātlapas") utml patiešām, šķiet, ir upper middle-class un augstāku ienākumu kategoriju luksuss, jo vajag vai nu daudz naudas vai daudz laika, bet vislabāk - abus.