ļoti grūts trolejbusa brauciens. vispirms pārsēdos uz tā priekšu, kad man tieši aiz muguras piesēdās un krēslam virsū uzliecās vīrietis, no kura dvesa ļoti izteiksmīga alkohola dvinga, bet sanāca kā pasakās, kur, no vilka bēgot, uzskrien lācim, jo īsu brīdi pēc tam iekāpa tāds onkulītis, kurš apsēdās man priekšā un smird pēc bezpajumtnieka dzīves. man gribas vemt, bet nav īsti, kur bēgt. labi, ka tūliņ jau centrs un varu vienkārši izkāpt dažas pieturas ātrāk.
piešņauktā salvete | nošķaudīties