oh god, tā iet, kad izdomā "papētīt" šitādas tēmas.

"Es ar savu aizbildņa statusu jau mēnesi staigāju no viena bērnu nama uz otru, lai iegūtu informāciju par kādu aizbildnībā ņemamu bērniņu. Mani smalki atšuj sakot, ka "bērni mūsu bērnu namā ir laimīgi un viņiem ģimenes nav nepieciešamas"."

ĢIMENES. NAV. NEPIECIEŠAMAS?!?!

labi, ka citāts no pāris gadu pagātnes, tātad tagad teorētiski varētu tā attieksme būt vismaz mazliet mainījusies, ņemot vērā, ka tagad taču it kā tā informatīvā kampaņa par adoptēšanu (pieņemu, tur būtu jābūt arī par arī aizbildnību un viesģimenes statusu, lai gan neko īpaši neesmu manījusi, izņemot neizteiksmīgus plakātus ar saukli "ja būt par mammu ir darbs, mums ir vakance", vai kaut kas tāds. umm, nu, nav diez ko iedvesmojoši, manuprāt). tai pat laikā, nevar viennozīmīgi apšaubīt lasīto, kur cilvēki, kas BN ir strādājuši, saka, ka tur lielu daļu darbinieku vairāk uztrauc nevis bērnu labklājība, bet sava alga, un aktīvāka bērnu adoptēšana tiek saistīta ar potenciāliem draudiem darba vietai, tb, visus adoptēs un mums vairs nebūs darba. ugh.