aizvakar no rīta, braucot uz spēļu dienu, pēkšņi aizdomājos par to, ka visās mājās taču teju katrā dzīvoklī noteikti ir wifi rūteris, kas visu laiku raida viļņus visādos virzienos, mums visu laiku apkārt plūst visādu cilvēku pārraidīta informācija. domāju par to, nez, kā būtu, ja to varētu kaut kā padarīt redzamu, šodien pajautāju mbi, viņš mani nosūtīja uz glītu dažu cilvēku iztēles lidojumu. man liekas, būtu forši uztaisīt tādu thought-provoking instalāciju kādā teritōrijā, kur, nez, saliktas zemē kaut kādas lāzergaismiņas, kuras atkarībā no wifi signāla stipruma izstaro spožākus vai mazāk spožus starus.
piemēram, es, par šo domājot, ļoti aizķēros aiz domas, ka neizbēgami tak bieži un daudz esmu atradusies wifi viļņu ceļā, un ar tiem caur mani ir aizstarojies citu cilvēku pa internetu sūtītais saturs. es, protams, saprotu, ka tas nav gluži tā, ka pa gaisu lido cipari un burti, haha, bet nu, tie signāli tomēr galamērķī pārvēršas par kaut ko konkrētu. domāju, nez, cik svešu cilvēku mīlestības vēstuļu vai strīdu skype, vai kaķēnu fotō, vai ekseļa tabulu, vai akadēmisku eseju ir traukušies man cauri pilnīgi nemanāmi, neatstājot nekādas pēdas.
piemēram, es, par šo domājot, ļoti aizķēros aiz domas, ka neizbēgami tak bieži un daudz esmu atradusies wifi viļņu ceļā, un ar tiem caur mani ir aizstarojies citu cilvēku pa internetu sūtītais saturs. es, protams, saprotu, ka tas nav gluži tā, ka pa gaisu lido cipari un burti, haha, bet nu, tie signāli tomēr galamērķī pārvēršas par kaut ko konkrētu. domāju, nez, cik svešu cilvēku mīlestības vēstuļu vai strīdu skype, vai kaķēnu fotō, vai ekseļa tabulu, vai akadēmisku eseju ir traukušies man cauri pilnīgi nemanāmi, neatstājot nekādas pēdas.
piešņauktā salvete | nošķaudīties