pat nekādu sarežģītu lēmumu, viss pats atrisinājās. beigas kā visiem dzīvesstāstiem. tagad tikai saprast, kā es no šejienes tieku uz mājām, jo es īsti nezinu, kur atrodos.
piešņauktā salvete | nošķaudīties
taustiņi zied kā pelējums -
let it always be known that i was who i am
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
saccharomyces on January 24th, 2014 - 03:55 pmšobrīd patiešām nemaz tik skumji nejūtos, jo mobilizēts racionālais stāvoklis, gan jau vakarā vai rīt, kad roka stiepsies pēc suņa siksnas, lai vestu ārā, būs kāds lielāks bimbājiens un vientulības sajūta, bet šobrīd pirmais bēdu vilnis ir pāri (kas bija tad, kad man teica, ka izskatās, ka nekas nebūs), tad jau paspēju to akceptēt un tagad ir tāda mērena, remdena, nekonkrēta sajūta.