pat nekādu sarežģītu lēmumu, viss pats atrisinājās. beigas kā visiem dzīvesstāstiem. tagad tikai saprast, kā es no šejienes tieku uz mājām, jo es īsti nezinu, kur atrodos.
ceru, ka bija puslīdz laba, jā. tagad jau tāpat tajā neko vairs mainīt nevar, hah. nav jau arī tik ļoti smagi, jo, nu, tomēr, 15 gadu večukiņš, nevis kucēns vai zvērs pašā spēku plaukumā. drusku paraudāšu un būs ok.