man persōnīgi seksīgākais gadalaiks ir ziema. nevis pavasaris, kad viss mostas uz jaunu dzīvi un visi zvēri taisa bēbīšus, un visiem vajadzētu būt pilniem uzkrātas seksuālās enerģijas.

ziema ir vienkārši tik, tik seksuāla. izejot ārā, tas aukstums uzdzen asinsriti, bieži rodas patīkama tingling (es zinu, ka it kā latviski būtu jātulko kā tirpšana, bet, manuprāt - tirpšana=nepatīkami, tingling=patīkami) sajūta kājās; elpojot aukstu gaisu, es instinktīvi ieelpoju dziļāk un izelpoju lēnāk un izjustāk, kā dažādu uzbudinošu situāciju sākumā. zem apģērba kārtām kļūst stingri krūtsgali, un ja vēl ir vējš, kas bužina no cepures izlīdušās matu šķipsnas un auksti glaužas gar seju, kur nu vēl labāk. ienākot atpakaļ telpās, man vienmēr ir spožas acis un piemīlīgi piesarkuši vaigi, un no pēkšņās gaisa temperatūras maiņas tāda kā neliela aizelšanās sajūta.

jā, dodiet man ziemu. come here, my lovely, wrap yourself around me, where have you been all this time, i've missed you so. oh, oh, i've missed you so.