ō, tikko atcerējos, ka sapnī saņēmu komplimentu - no blakus istabas man bijušais klasesbiedrs atsūtīja īsziņu, ka man esot tik foršs dibens, ka grūti uzturēties ar mani vienā telpā. sapnī man mugurā bija vecas, maisīgas pidžāmbikses un milzīgs tkrekls. hmm.

in other news, tas ir tik stulbi, ka nevar dzīvniekam nekādā veidā paskaidrot, ka tas negaršīgais, cietais klucītis, ko gribi, lai viņš norij, ir pretsāpju zāles un ka pretsāpju zāles nozīmē, ka viņa jutīsies labāk. iepriekšējās dienas bija puslīdz menedžējami, bet šorīt, kad bija skaidrs, ka viņa ir diskomfortā, un metos tās zāles dot drusku agrāk, suns spītējās tā, ka maz nelikās - bez spļaušanas ārā vēl iemanījās tableti kopā ar karoti visgaršīgākā konserva izvemt. tas muļķīgais, muļķīgais apburtais loks - jo vairāk tās zāles ir vajadzīgas, jo mazāk kooperēties gribošs dzīvnieks ir, jo, nu, skaidrs, man arī negribētos darīt kaut kādu nesaprotamu lietu, ja es būtu sāpīguma nomocīta. tikai man tas, kurš mēģina piespiest to lietu darīt, varētu paskaidrot, ka būs labāk, ja piekāpšos, bet suns jau nesaprot. no mītiskā gudrā suņa ar piecgadīga bērna intelektu viņa ir ļoti, ļoti tālu.