Ļoti pazīstama sajūta. Man tas parasti ir tieši tāpēc, ka apzinos, ka man ar cilvēkiem (īpaši, ja es viņus maz pazīstu vai nepazīstu vispār) ir ļoti grūti sarunāties, un tad ir tā, ka man šķiet, viņi noteikti mani uzskata par pasaules garlaiccīgāko un dumjāko cilvēku, un tas ir tik bēdīgi, jo man taču ir tik daudz visādas idejas un domas, par kurām es labprāt ar kādu aprunātos, reizēm liekas, ka man ir uzlikta kāda burvestība, kuru es nespēju salauzt ar visu to apgrūtināto komunikāciju. Nu, labi, pēdējā laikā tas pakāpeniski mazinās, un es kaut kā kļūstu brīvāka gan ar cilvēkiem, gan ar pasauli kopumā, bet tas notiek ļoti lēnām.

Es to jau esmu teikusi, un es arī labi saprotu, ka sajūta ir sajūta, un ar to nevar tik vienkārši tikt galā, bet tāapt varu atkārtot, ka man dzīves laikā ir gadījies satikt maz tik negarlaicīgu cilvēku, kā Tevi.

heh, paldies. mums gan ar Tevi vienkārši acīmredzami labi saskan, tā ka nav brīnums, ka negarlaikojamies arī kopā :D

bet, jā, tas ir tik savādi; gan jau, ka diezgan daudziem tā ir, nu, ka ir daudz domu un ideju, kuras kaut kā līdz citiem nenonāk visādu uztraukumu un citu komunikācijas problēmu dēļ, tas ir tik muļķīgi. tāpēc man ļoti patīk lasīt cilvēku blogus, jo tur parasti tieši šīs lietas var atrast, heh. esmu jau drošvien teikusi, bet man bieži gribas, lai visādiem ne ļoti labi pazīstamiem cilvēkiem būtu ciba vai cita veida lasāma dienasgrāmata, kuru es mācētu atrast un varētu ar tiem tādējādi tuvāk iepazīties, hahah.

Pff, es nogļukoju un atbildēju uz nepareizo komentāru, man jāiet gulēt, par daudz dzejoļi rakstīti šodien.

nekas, es jau tāpat sapratu, par ko ir runa. (:
dzejoļi! cik forši, prieks, ka ir iedvesma un viss notiek, hehe. saldus sapņus!