[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 5 friends' journal entries.
| Thursday, December 19th, 2024 | ||
|
eos |
1:18a | Ārste nesen pateica, ka esmu ļoti iekšupvērsts Tas ir palicis atmiņā. Tik tiešām - es visu laiku zemapziņā domāju par savu komfortu. Man bieži ir par aukstu vai karstu. Es ēdu apmēram sešreiz dienā mazas maltītes. Varianta paēst vieglas brokastis un milzīgas vakariņas nav. Man traucē fona troksnis, intensīvas smaržas, mirguļojošas lampas, traucē sajūta, ja apkārt ir liels juceklis, piemēram, kafejnīca lielveikalā. Man gribas klusumu vienmēr. Ja kāds atsakās izslēgt savu telefonu manā klātbūtnē, es parasti eju vienkārši prom un piedāvāju tikties, kad tam cilvēkam ir 100% brīvs. Es daudz komunicēju neverbāli ar mīmiku, žestiem, stāju, pozu, balss tembra maiņām. Es ļoti daudz domāju par to, vai nokļūt līdz punktam A man būs droši un komfortabli. Tāpat arī mājās. Man vienmēr ir nauda taksometram. Es esmu ļoti jūtīgs, jutīgs un es uztveru vismazāko noskaņojuma maiņu sarunbiedrā, atmosfēras maiņu. Es jūtu, pie kā telpā ir visu tajā esošo uzmanība. Es lasu telpu, saprotot, kuram tur gribas atrasties, kurš ir pienākuma pēc, kurš gribētu iet prom un garlaikojas. Ar cilvēkiem, kuri nespēj iedziļināties, atpūsties un atbrīvoties, kuri nespēj nosēdēt mierā, kuriem vajag, lai visu laiku kaut kas notiek, es nekomunicēju ikdienā praktiski nemaz. *** Ja tā padomā, tas viss ir normāli, normas robežās. Taču vēl ārste teica, ka būt iekšupvērstam cilvēkam ir ļoti sievišķīgi. Varētu domāt, ka vīrieši prot darīt tikai vienu lietu vienlaicīgi, taču prot to darīt tā, ka viņus nekas nespēj traucēt. Tā kā par manu labsajūtu gādāju tikai es pats, un man vajag ļoti daudz, lai es justos uz 90% ideāli publiskā telpā, tad sanāk, ka ikdienā visu laiku ir jāplāno. Ko paņemt somā - silto veļu, uzkodas. Kur ieiet sasildīties pilsētas centrā. Kur pilsētas centrā ir tualetes, kurās ir ļoti labi, Rietumeiropai atbilstoši higiēnas un tīrības apstākļi. Kur ir kāds draugs/paziņa, pie kā ieiet uz tēju, ja sanāk palikt citā pilsētā ilgāk, un autobuss ir divreiz dienā. *** Šis viss ir saistīts ar manu ķermenisko pieredzi. Palūgt ķermeni, kuram nesalst, negribas ēst, kurš neiztrūkstas no kodīgām smaržām desmit metru attālumā, pagaidām neprotu. Vai tas vien nozīmē, ka visu mūžu būšu ļoti sievišķīgs cilvēks? Ja man komfortam vajag daudz vairāk nekā daudzām manām draudzenēm, kuras spēj, gulējušas četras stundas, vadīt auto, spēj pieņemt atbildīgus lēmumus tukšā dūšā, ieraujot kafiju, vai tas nozīmē, ka viņas ir vīrišķīgākas par mani? Ko tā ārste ar to visu gribēja pateikt? Sievietes ķermeniskā pieredze ir viņas vērtība. |
| Monday, December 16th, 2024 | ||
|
zilnezal |
9:20p | visādas muļķības kā man iet dienās, kad spīd saule, es ilgi stāvu pie loga acīm ciet. man šķiet, ka ķermeņi grib būt gaismā. es nolieku savu ķermeni tā kā tādu augu pie loga un stāvu. es zinu, ka D vitamīnu var dabūt, ja logu atver, bet laukā ir pārāk auksti, un iekšā ir pārāk dārgi. sasilt. es tamborēju, tamborēju cimdus mammai un māsai, šalli A., gribu uztamborēt sev zeķes. tas ir lieliski, es jau sen gribēju atsākt tamborēt. tā kā laikam vispār ir diezgan labi, es kaut ko daru. Lasu Silvijas Plātas "The bell jar" un identificējos ar galveno varoni, atceros, ka neilgi pēc grāmatas sarakstīšanas Silvija iebāza galvu cepeškrāsnī. Biju uz briseli, uz parlamentu ar partiju, man bija ļoti, ļoti garlaicīgi un nebija neviena, ar ko runāt, tāpēc es tamborēju un jutos tā, kā jutos skolā vai kā jūtos citos grupējumos ar cilvēkiem, starp kuriem neatrodu sev vietu un neatrodu atbalsi, savu atspulgu. man bija dzimšanas diena, es noguru. man uzdāvināja daudz jauku lietu, tamborētu cepuri ar austiņām, kuru var sasiet zem zoda, čības, poļu pornožurnālu, krāsojamo grāmatu ar ļoti skaistiem ziedu attēliem, kurus man bail sabojāt, auduma maciņu no auduma, kurā attēlotas vistiņas. foto filmiņu. runājot par fotofilmiņām - aiznesu uz BFS filmiņu no grieķijas, t.i., grieķijā sabildēto un man pateica, ka vispār izskatās, ka filmiņa nemaz nav tinusies. neesmu vēl aizgājusi pakaļ flešam, iekšēji noskaņojos, ka viss ir zaudēts. nu nekas. dzīvot nozīmē atteikties. |
| Friday, December 13th, 2024 | ||
|
aborigens |
9:31p | man liekas šausmīgi, ka Neiburgas dienasgrāmata tiks publicēta. Personīgi nepazinu. |
| Sunday, December 8th, 2024 | ||
|
aborigens |
12:52a | Kāpēc, aborigēn, tu aiz sevis nevari atstāt tīru lauku, sakārtotu māju, iekoptu dārzu, bet, nē, visur tās švīkas un drupačas, un aizkostie stūrīši. Nekas tā nebojā šo pasauli kā ambīcijas un paviršība vienlaikus. --------------------------- "Iedomas [..] ir tikpat dīkas un bezpalīdzīgas kā vēlme katalogā pirkt nevis kleitu, bet figūru." /S.B. |
| Friday, December 6th, 2024 | ||
|
n_komentari [ gnidrologs ] |
10:07a | Idejisko dronu kaujas! |