ruukkis' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Thursday, February 19th, 2026
    sramgni
    11:24a
    amor y alegría para este día
    ¡Feliz jueves!
    Wednesday, February 18th, 2026
    disfigurator
    7:25p
    Heilung

    Redzēt šos dzīvajā Arēnā Rīga bija baisi labi!
    Prieks arī mājās klausīties - klusām to noteikti nevar paveikt. Bass mājās rībina drēbes. Arēnā - miesu svešie bāleliņi un māsiņa rībināja!

    https://www.youtube.com/watch?v=h1BsKIP4uYM

    Tuesday, February 17th, 2026
    eos
    11:33p
    Runā ātrās palīdzības ārsts par ilgmūžību
    "Tulkojums par ilgmūžības mītu"

    Ārsts stāsta: “Es bieži dzirdu frāzi “Neviens no šejienes netiek ārā dzīvs” no tiem, kas patērē par daudz un kustās par maz”. Kā arī: “Kāda jēga no dzīves, ja tajā nav baudas?”
    Virspusēji tas izklausās loģiski, taču mana pieredze, strādājot ātrajā palīdzībā, saka ko citu.

    Ir jāsaprot, ka modernās zāles ļoti labi uztur cilvēkus pie dzīvības. Taču tās nepalīdz tiem uzturēt veselību. Tas nozīmē, ka cilvēki nemirst strauji, taču ilgi dzīvo slimi, nefunkcionāli. Es runāju par cilvēkiem 50 un 60 gadu vecumā, kuri nevar pāriet pāri istabai nenogurstot un nestenot. Šie cilvēki ejot mēdz krist, jo ir pārāk fiziski vāji, nevis paklūp. Šādi cilvēki nonāk ātrās palīdzības redzes lokā atkal un atkal, jo viņi neapzinās un neparedz sekas, kas izriet no viņu vājuma.

    Šis vājums izpaužas gan kā lauzti kauli, gan infekcijas no hroniski novājinātas imūnsistēmas, sirds mazspēja, diabēts, medikamentu blaknes. Šis viss ir sekas dzīvesveidam, kas ķermeni traumējis tik pamatīgi, ka jau 50 gadu vecumā ķermenis “brūk kopā”.
    Piemērs – sieviete nav gadiem ilgi gulējusi pilnas astoņas stundas miega bez pārtraukuma, jo viņai ir nācies savam vīram palīdzēt piecelties, lai aizietu pačurāt.
    Pieaugušajiem bērniem ir jāņem darbā brīvdiena, lai aizvestu savus vecākus pie ārsta, jo viņi paši aiziet vairs nevar. Ģimenēs ar šādiem cilvēkiem ir strīdi, jo visi ir pārguruši.

    Es esmu redzējis vecus vīrus intensīvās terapijas nodaļā raudam, jo viņiem ir jārūpējas par savām sirmajām mātēm vai tēviem, jo viņi ir dzīvi, bet nespēj patstāvīgi sevi apkopt un veikt ikdienas higiēnu. Šī situācija ir kas tāds, ko cilvēki ignorē vai cer, ka ar viņu vecākiem tā nenotiks.

    Par šo situāciju mēdijos neviens nerunā.

    Cilvēki domā, ka alternatīva apsēstībai ar veselību ir brīvība. Taču pretmets disciplīnai nav brīvība, bet gan atkarība.
    Lielākā daļa šo situāciju neradās neveiksmes vai iedzimtības dēļ. Nē, šī situācija cilvēkiem radās daudzu gadu nolaidības pret savu ķermeni dēļ. Pārāk maz kustību, pārāk daudz ēdiena, pārāk daudz komforta, pārāk daudz ignorētu ķermeņa signālu.

    Mēs uzskatām veselību par ko tādu, kas ir bonus, jo nāve šķiet tālu. Taču starp invaliditāti un nāvi parasti ir ilgs laiks. Lielākā daļa cilvēku nepamostas 75 gadu vecumā trausli un nespējīgi dzīvot bez personiskā asistenta. Šāds dzīves iznākums ir ļoti daudzu izvēļu, daudzu gadu garumā, rezultāts.
    Cilvēks sāk novecot straujāk ap 30 gadu vecumu, un šī novecošana izpaužas ar muskuļu masas zudumu, līdzsvara zudumu, sirds izturības samazināšanos, lokanības samazināšanos. Pēc 30 gadu vecuma cilvēki zaudē 3 - 8% muskuļu masas katru desmitgadi, ja vien aktīvi netrenējas. Pēc 60 gadu vecuma šis process vēl vairāk paātrinās. Tajā vecumā stipri muskuļi nenozīmē primāri labu izskatu, bet gan veselīgu cukura līmeni un stabilitāti ejot, patstāvību ikdienā un imūnsistēmas darbību.
    Šajā vecumā kritieni ir viens no galvenajiem iemesliem invaliditātei un nāvei. Nevis vēzis un sirdstrieka, bet gan kritieni!

    Es nepiekrītu cilvēkiem, kas saka, ka viņu nerūpēšanās par savu veselību skar tikai viņus. Nē, visi apkārtējie arī par to maksā.
    Nežēlīga ironija ir tajā, ka, pateicoties modernajai medicīnai, Jūs varat arī tik drīz nenomirt. Jums var nākties dzīvot ļoti ilgi ķermenī, kas nespēj par sevi parūpēties. Tā nav ilgmūžība. Tā ir dzīve uz kāda cita rēķina!

    Mums ir jārunā par veselības ilgumu, nevis dzīves ilgumu. Par laiku, kad spējat pilnībā par sevi parūpēties. Piemēram – vai pats varat piecelties no grīdas? Vai varat panest somu ar iepirkumiem, vai arī Jums vajadzīgi ratiņi? Vai varat noiet divus kilometrus bez apstājas? Vai spējat atgūties no slimības un stresa paši, bez ārsta uzraudzības?
    Šīs lietas ir svarīgākas par datumu pasē.

    Lūdzu trenējieties, kustieties, ēdiet veselīgi, lai apkārtējiem, kas jūs mīl, nav Jūs jākopj!

    Dariet to savu bērnu dēļ, lai viņiem nav jūs jāceļ no gultas vai jāmaina jūsu pamperi!
    Dariet to sava dzīvesbiedra dēļ, lai viņai/am nav jākļūst par jūsu kopēju.
    Dariet to sevis dēļ, lai citi ģimenes locekļi jūs atcerētos kā stipru un varošu, nevis trauslu un vāju, un atkarīgu no citiem.

    Risinājums šim visam ir vienkāršs, taču prasa regularitāti.
    Cilājiet hantelītes divreiz nedēļā. Kustieties katru dienu – staigājiet, nosvīstiet, nesiet savas mantas paši. Mazkustīgi cilvēki noveco ātrāk. Rūpējieties par savu sirdi, liekot tai strādāt atbilstoši jūsu spējām. Ēdiet veselīgu pārtiku kā cilvēks, kurš vēlas saglabāt dzīves kvalitāti ilgi.
    Ēdiet pietiekami daudz olbaltumvielu, mazāk pārstrādātu pusfabrikātu.
    Domājiet par savas dzīves jēgu, atjaunojiet miega režīmu, ejiet pietiekami daudz saulē, uzlabojiet attiecības ar mīļajiem un tuvajiem, apstrādājiet iemeslus, kāpēc jums ir stress.

    Šis viss nav luksuss, bet gan garantija, ka dzīvosiet ilgāku, veselīgu dzīvi! Nekas no šī neprasa ekstrēmu piepūli. Ekstrēma ir situācija, ka jādzīvo ķermenī, kas nespēj uzturēt dzīvību bez citu palīdzības. Tā ir tikai zīdaiņiem.
    Ilgmūžība nozīmē nevis novērst nāvi, bet gan atkarību no līdzcilvēku palīdzības.

    Jo ātrāk sāksiet, jo mazāk rūpju apkārtējiem būs par Jums.

    Avots - https://www.youtube.com/watch?v=wUjcHMBHULo
    disfigurator
    6:49p
    Kamēr uzvelku džemperi, tikmēr Rūsiņš no šķīvja nopizģījis KARTUPELI, bet Mayu - vistas stilbiņu. Ērmi mazie bļa!
    Rūsiņ - tev arī vistiņu bija jāgopī, insults tu tāds! :D
    disfigurator
    4:54p
    Mana Rīga - tik maziņa, ka knapi savācu 10k soļus, ikdienā staigājot 30min vienā virzienā uz vilcienu. Tik maziņa, ka, aizvelkoties no Grīziņkalna līdz Andrejostai pēc attīstītajām filmiņām, nemaz 20k soļus nenoiesi un laika ziņā arī tikai pusstundu+ prasa pa sniegu putrām... Kā lai sasniedz ieteiktos 20k soļus dienā?

    Rīga ir maziņa.
    Bet tajā ir tik daudz auto. Kurp viņi visi brauc ar mazajā pilsētā knapi uzsilušajiem motoriem? Vai atmaksājas ekonomiski un nemateriāli - veselībā?
    Auto samazina pasauli, bet lokāli to palielina, kad esi ārpus tā, jo viss pēkšņi šķiet baisi tāls un ziemas - bargākas.
    disfigurator
    2:23p
    Kaķu tētis

    Insults.
    Diemžēl intīmi pazīstama kaite. Par laimi - ne uz paša ādas. Sencim bija kādi 3, katrs no viņa paņēma arvien vairāk, atstājot arvien mazāk - pavisam nejautri, kad cilvēku jau tā ikdienā nomocīja artrīti. Un tagad - tagad piekto dienu cīnos par savu kaķīti Rūsiņu. Insults uzradās pēkšņi, nokārās galviņa uz vienu pusi, pazuda prasmes gludi staigāt, actiņas šaudījās divas dienas. Kaķis noteikti dzīvoja izejoša dzēruma dullumā tās dienas. Bet situācija manāmi uzlabojas - 2x dienā dodu tablešu čupiņu un vispār - Kavet malači, 10! Beinerts sēž sarkans ar savu apaļo nulli.

    Cikliskums.
    Bērnībā daudz tiku mētāts pa sanatorijām - esmu uzaudzis vairāk starp mainīgiem svešajiem un svešumā, nekā starp ilgstoši savējiem savā vidē. Sencis pie manis brauca baigi reti - reizi nedēļās divās vai pat retāk. Jutos pamests, spiests būt tik par sevi. Ikreiz, kad viņš ieradās - tā bija patiesa un gaidīta svētku diena! Sanatorijā Krimulda sēdēju tālākajā smilškastē, lai skatītos, vai no gaisa vagoniņa neizkāps tētis... Pa retam jau izkāpa un tad es skrēju pretim, tiku pie limonādes un cepumiņa kāda, banāna! Svētki uz dažām stundām, pēc tam jau atkal 2 nedēļas pamestības, dzīvošana savā galvā, īsti neraizējoties par to, kas notiek "aiz loga", jo tāpat nav svarīgi - sīkumi, jo bērns jau agrā vecumā pagaršojis dzīves sūrumu, vecāka nāvi. Matene, atzīmes un pārējie sūdi uz tā fona - sūdi!

    Atgriezeniskā saite.
    Kad sencim sākās visi tie insulti, biju jau studentu un pastāvīgā darba gaitās. Uz dzimto pilsētu pie senča ciemos braucu baigi reti. Viņš noteikti jutās pamests. Noslēdzās. Tikai par sevi. Ikreiz, kad es ierados ciemos - viņa sejā atpazinu savu prieku bērnībā, svētkus. Vienu no tādām vizītēm Jūrmalas slimnīcā nofočēju, uzcienāju savu mīļo tēti ar alu. Tas smaids, tas skatiena siltums. Tik vienkārša lieta, bet īsti netika dots to baudīt ar savējiem - kad es pieaudzis, viņi jau prom. Tad viņš nonāca Kuldīgas slimnīcā. Biju ciemos, bet ne uz pēdējo reizi - pēdējā reizē devu priekšroku bradāšanai. Nedabūju atvadīties. Bēru procedūrās/aktivitātēs neiesaistījos, neprasīja neviens - visu tātad nokārtoja viņa izdarīgā māsa - pretmets viņam daudzās ziņās. Bik jābrīnās, ka neprasīja iesaistīties, bet nu - toreiz bezdarbā tāpat nespētu...

    Mācība.
    Sencis ir miris un man atliek tik ņemt vērā, ka esmu rīkojies neoptimāli, ka varēja labāk. Un skaidrs ir arī kā tieši var labāk. Bet nu, vai par citu cilvēku var parūpēties cilvēks, par kuru pašu dažreiz ir jāparūpējas? Tumsoņa tik tumsu citam spēj rādīt!? Un kā bijusī mana jokoja (ko pats biju iedomājies dienu agrāk): tu neesi kaut ko apguvis par insultu. Dzīve tev dot iespēju pamēģināt vēl.
    Un es mēģinu - rūpējos un priecājos, ka dzīvs, ka situācija ievērojami uzlabojas! Prieks par apziņu - ja kaķītis būtu mūžam invalīds pēc šī - tas nekas, es tāpat viņu dikti mīlu, no rūpēm neatteiktos, pēdējās potes pakalpojumu noraidītu. Rūpes par citu. Vairāk rūpju par citu - tas man laikam ir tas apgūstamais. Bet, ja nekā apgūstama te nav - dzīvei ir sasodīta humora izjūta! Pirms gadiem pieciem sencis nomira 1. aprīlī. Vinam bija laba humora izjūta, izvēlējās pašu labāko datumu pēdējam jokam!

    Fotoamatieris.
    Viņš bija, es esmu. Viņš manus pašdarinātos dipus (reta lieta uz šīs pasaules) neredzēja, bet es šad un tad mēdzu atvērt ģimenes albumus ar viņa foršajām no A-Z darinātajām bildēm, kurās esam mēs visi - laimīgi un ar gaišu skatu nākotnē. Bet tad - pēkšņi satumsa. Bērnības bildes pēc manas 5. jubilejas ar milzīgo un supergardo Napoleonu - nav. Aiz tām parādās krāsainas mammas bēru bildes un viss, albums beidzas pusē. Man 6 gadiņi. Brālim - 5. Stāvam pie kapa neizpratnē, tukši skatieni... Pēc gadiem 36 pajautāju beidzot tēta māsai - kas un kā, kāpēc. Nekad nebiju šo jautājumu pacēlis. Nekad.
    Vēzis ar superātrām beigām.

    Monday, February 16th, 2026
    aborigens
    10:17p
    "Kārkls ir kārkls, kārklu neviens nespēj uzveikt. Latgola ir klūgu stāsts, domā Jezups, tālāk braukdams. Jo kur vienu stumbru vējš izgāž, tur septiņas atvases ataug, bet lapas - smalkas un greznas. Ja Vidzeme viņa iztēlē līdzinās ozolam, kas, cietiem zaru pirkstiem vienlīdz spēcīgi ieķēries mālā un debesīs, slēpjas brikšņainās Gaujas gravās, ja Kūrzeme ir mastu priede, kas kailām saknēm rāpjas visaugstākajā kāpā, lai kā apburta raudzītos jūras zilā augstumā, bet stumbrs tai tik biezi noklāts ar medainas mizas šķēpelēm, ka arī ļaunāko no ļaunumiem - uguni - tā nicina, ja Zemgale ir ziedoša liepa, kas sēd līdzenuma vidū vai sirmas viensētas pagalmā un tur savos matos rūcošu bišu vaiņuku, līdzinādamās mātei ar baltu lakatiņu galvā, maizi klēpī un simtiem pasaku un stāstu uz mēles, tad Latgola nav nekas viens, tā allaž un mūžam ir bijusi daudz - dzeraunēs, solās, saimēs. Te pat uzvārds nav katram savs, bet veselam ciemam viens, jo visi vīri tajā ciemā ir viena tēva dēli un visiem dēliem zeme dalīta vienlīdzīgās šņorēs, sapīta kā no lūkiem. Klūgu pinumus viegli lietot - tos var mazgāt un žāvēt, tos var atjaunot, bojātās vietas izņemot un aizpinot ar citām. No klūgām vēl aizvien darina šūpuļus un gaisa balonu grozus, jo lūki ir viegli kā putnu kauli ar gaisu serdē un atļauj viegli būt, viegli pieliekties, viegli pārlaist nelaimi un neražu. Klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt. Tās stāda tad, kad grib iztīrīt kādu aizindētu, mirušu zemi."

    / Klūgu mūks, Inga Ābele
    Sunday, February 15th, 2026
    zilnezal
    7:02p
    G
    swimpis
    1:51p
    briezhu utis izcenzeetaa dalja
    DJ jd ir galvenais cenzors, shii tika izcenzeeta.

    Bet nu tomeer publiceeshu, kaa siltu veltiijumu Jeffreyam Epsteinam.

     Turi buru, nenolaid degunu, Dzheff! 



    Current Music: Jaunā pasaules kārtība
    swimpis
    1:35p
    konspiraacijas fakti



    beidzot patiesiiba naak gaismaa, ko mees vienmeer kaa fani tochna zinaajaam kopsh pasha saakuma

    Current Music: Heart Shaped Box
    Friday, February 13th, 2026
    aborigens
    11:26p
    "It is said that before entering the sea
    a river trembles with fear.

    She looks back at the path she has traveled,
    from the peaks of the mountains,
    the long winding road crossing forests and villages."

    /Fear by Kahlil Gibran
    disfigurator
    10:34p
    HENGE

    Pēdējā laika kolosālākais muzikālais atradums, otras tādas skaņas nezinu!
    Tieši tas, ko ārsts izrakstīja pret šiem skādētajiem laikiem! Brīnos līdzi tautai komentāros - kā tas nākas, ka HENGE no YT dzīlēm izpeld tā pēkšņi un tagad, ņemot vērā samēro vērā ņemamo pastāvēšanas laiku, mūzikas oriģinalitāti, pozitīvismu, kvalitāti, 50-60 Space Sc-Fi tematiku psihedēliskā roka, elektronikas, nenopietnās mūzikas (u.c. žanru) skaņā ar skatu stāstā uz cilvēku no 3. puses?

    Kas lēni nāk, tas labi nāk? Viena HIMNA pēc otras!
    https://youtube.com/playlist?list=PL0zWO--2rNdcAqj_1wPhdW1fjg-EXiczo

    disfigurator
    6:44p
    Rudzu basmaizīte

    Skolēni gatavojas Pogu vakaram. Visādi priekšnesumi ar humoru un dažiem pat ļoti labi sanāk!
    Visa cita starpā skolā esmu skaņotājs. Skolā lieli 4x subīši (2 uz kanālu) un Line-Array 2x vidējo skaļruņu stabi. Tvīteru gan nav un manai ausij pietrūkst, lai proper izteiktu augšu daili... Jāierosina uzlikt!

    Ielīdu skaļruņu kontroliera iestatījumos un apakšas bija limitētas līdz 60Hz. Es tāds: hehe. Pazemināju grīdu līdz 20Hz, lai jau vingro puikas kārtīgi, ja jau te tādi kārtīgi.

    Tagad, kad skolēnu priekšnesumos skan basā balstīta mūzika, rībina proper!


    Fun fact: blakustelpa ir bibliotēka...

    Thursday, February 12th, 2026
    disfigurator
    11:29a
    Static-X - I'm With Stupid

    Aizvakar draugs no plaukta izvilka nejaušu plati. Tā izrādījās šī, bet izvilka to viņš tāpēc, ka pārlasījās: Satanic-X viņam šķita.

    Uzlieku plati, sāk skanēt superīgā I'm With Stupid. Atceros par klipiņu, uzlieku draugam klipiņu.
    Iekārta tā pati, skaļruņi tie paši. Atšķirības - YouTube dod 27 gadus vecu saspiestu digitālo skaņas signālu, bet plate - 27 gadus vecu nesaspiestu analogo signālu - plate dzied, kamēr klips asiņainām ausīm vārtās pa sagraizīta metāla un sasista stikla lauskām. Kropla skaņa, distorcija augšgalā diezgan pretīga. Digitālās mūzikas pārākums praktiskajā pielietojumā bieži ir 1) bulšits un 2) neizpildīts solījums, kā arī 3) bizness: klipam nav jāskan lieliski, saskaņā ar dabā novērojamo studijas uzvedību.
    Klipiņš skan ekstrēmi sūdīgi. Vienkārši kaka. Tas tagad ir baudāms vien tad, ja to palaiž reizē ar plati, ko es ar savu Yamaha resīveri principā varu arī izdarīt, ignorējot sinhronizācijas nobīdes : D

    https://www.youtube.com/watch?v=nqiVvOXotyw

    disfigurator
    9:55a
    Operācija disciplīnas vietā? Ko?

    Neko, absolūti neko labu nevaru secināt par sabiedrību, ja vilcienā redzu 1. slimnīcas reklāmu, kura cīņai ar lieko svaru piedāvā ķirurģiski izgriezt daļu vesela, pilnībā funkcionējoša orgāna - kuņģi. Ceru, ka tomēr netuvojamies asv deģenerātismam, bet esmu spiests secināt, ka tuvojamies un man sirdī iezogas naids pret šo visu. Deģīšu tauta rada sev deģīšus visapkārt: soft power, dominējošā "kultūra".

    Otstojs 3000000:
    1) Leģitīmas operācijas leģitīmām saslimšanām neredzu reklāmās. Tas ir instruments, kuru pielieto kā pēdējo un pēc absolūtas nepieciešamības. Ķirurģiskā iejaukšanās nav sūdu bīdīt pa izlietni. Bet te es redzu, ka piedāvā svara problēmu "risināt" ar skalpeli. Koa? Slimi esat?
    2) Ja vien tev ar vielmaiņu un hormonālo signalēšanu viss OK, tad tev vajag disciplīnu un aktivitāti, samazināt kaloriju skaitu diētā, strādāt ar sevi, nevis piekopt to pašu neveselīgo dzīvesveidu un graizīt tik kuņģi ik pa gadiem padsmit, jo tas maita tak atkal adaptēsies! Graizi tik kuņģi, bet turpini slimot ar visu pārējo resnajo komplektu, nevis risini visu holistiski ar sportu, ar izmaiņām diētā un uzvedībā?

    Kur šāds ceļš ved? Kurā vietā tas ir risinājums? Kāpēc resnumu grib risināt ar ķirurģiju? Kas tā par paradigmu vispār?
    Pisināt cilvēku ir bizness, ne? Šī, lūk, ir patiesa šausmene.

    Monday, February 9th, 2026
    eos
    8:43p
    Games and heroes
    Kopš sapnī šogad redzēju, ka spēlēju World of Warcraft 2 ar draugiem, mazliet sakārojies kādu jaunu spēli atrast.

    Cita lieta, ka tad, kad pēdējo reizi reāli spēlēju ar draugu/iem spēli, kur komandā jāspēlē un jāiet misijas, tas bija 2025.gadā ar Warcraft Rumble. To spēli
    veidotāji ir apstādinājuši.

    Ar kādu no saviem skolēniem 2012.gadā kādu brīdi spēlējām League of Legends. Bet tur es 2023.gadā sasniedzu tādu reitingu, ka man pietika, vairāk nevelk to spēlēt.

    Gaidu šogad divas spēles - Olden Era (uz HOMM 3 bāzes) un Titan Quest 2 (uz Diablo 2 bāzes). Abām iznākušas tikai demo versijas. Vēl gaidu Slay the Spire 2.

    Man ļoti patīk jebkāda veida stratēģijas un RPG, taču tādas, ar labu stāstu. Piemēram, Ghost of Tsushima bija lielisks stāsts.

    Taču vienlaikus es meklēju spēli bez vardarbības vai arī tādu, kur intelekts ir vajadzīgs daudz vairāk nekā roku veiklība. Silksong man nederēja.

    Pagātnē daudz esmu spēlējis For the King (turn based RPG ar rogue-lite elementiem) un Across the Obelisk (arī turn based ar rogue-lite elementiem, turklāt card based).

    ***

    Gan jau cibā ir stratēģisko/RPG spēļu cienītāji, lūdzu ieteikumus!
    disfigurator
    8:50p

    Diezgan baisa privilēģija ir klausīties Fear Factory albumu Obsolete šādā sniegumā, kādu dod plate. Vienkārši čau!

    disfigurator
    6:03p
    Baudkāra diena fotogrāfijā

    Divus gadus kā pārcēlies, hroniska plaušu kaite. Pie ģimenes ārsta neesmu bijis - neesmu vēl pat pārrakstījies... Ārsti man pietika bērnībā un līdz pilngadībai: paldies un gana! Eju pie ārstiem tad, kad reāli vajag, medikamentus lietoju dikti maz - paldies vecākiem (lai vieglas smiltis), dieviem un kosmosiem par visādi citādi jēdzīgu veselību :)

    Enīvejs - sazvanu veco ārstu, izraksta astmas zāles un jādodas tām pakaļ. Maršruts? Max sevi eksponēt saules gaismai. Konkrēti - pasaulē labākā diapozitīvu filmiņa (Velvia 50) vienā no pasaules jēdzīgākajām filmiņu kamerām (Olympus OM-1n) ar labām Zuiko lēcām: 50mm f/1.4 un 24mm f/2.8 - eju uz aptiekām un pa ceļam fočēju vidi. Šodien tik cēli skaisto Rīgu!

    Vēl līdz aptiekai nenonācis sajūtu, kā foršie topošie kadri un saules gaisma vienkārši brutāli grauj saaukstēšanos, smaids un laime pa visu seju, jo tas parks ar tiem apsarmojušajiem kokiem, tās debesis, kas piesātaninātas ar cirkulārās polarizācijas filtru, kā tie koki izceļas uz tā filtra aptumšinātajām, piezilinātajām debesīm! Konfekte! Kadrēju kokus pret debesīm, kadrs tāds patukšs labajā pusē. Tūdaļ tajā tukšumā un stulbā augstumā kadrā ielido 2 kaijas! Laima! Wow, suka!

    Aptiekā vienu zāļu nav - dodos uz centra pusi uz citu aptieku. Ivēlos iet gar dzelzceļu. Un atkal kaktu medicīna - johaidī, cik dzelzceļš skaists šodien, ņamma! Filmiņa jau pusē un iekšās patiesa bauda! Saules apmirdzēti strādnieki ņemas ap kontakttīklu, maina gaisa līniju, kas tagad spīd super vara mirdzumā, smuki! Uz citām sliedēm nopakota tehnika - *čiks* un top dzelzceļa ainavas :)

    Lieta tāda, ka sen šādu ziemu gaidu. Sagaidīju apslimumā un tādēļ paņemtajā brīvdienā - par sakritībām runājot... Šāda ziema man višlistē kopš nopirktajos diapozitīvos (privātpersonas, ap 2018. gadu) ieraudzīju lieliski fotografētu ziemu Rīgā, 80. gados! Beidzot līdzīgu ziemu Rīgā dabūju arī es, yes! Vēl tikai jāpastaigā pa Gaudavas ledu, jāpafočē no tādas perspektīvas. Tuvākajās dienās ;)

    Prieks vēl par pāris bildēm objekta teritorijā. Labi, ka nolēmu tomēr iepētīt - izskatās, ka tagad var tikt tur, kur agrāk nevarēja! Nu, ja pacenšas. Noteikti ne šodien. Šodienai visi spēki aptiekām un rāmam pilsētas portretam ar laucisku vaibu.

    Tagad - elpot viegli, deguna dobuma iekaisums jau šķietami jūtami mazinās un dzīve ir skaista! Vēl skaistāka, kad Mēnes aptieka iedod labāku klienta karti un vitamīnu izvēli dāvanā! Likez ko? Man tagad anonimizēta kartiņa+ wow! Paņēmu magniju ar B6, lai vairāk enerģijas un chill.

    Skaistāka vēl, kad atceļā tiek iepirktas pāris plates. Algas pielikums! Tumsā spīdoša Rob Zombie - Hellbilly Deluxe plate un Fear Factory - Obsolete albums, kas ir viens no viņu top 3, manuprāt. Abas esot izcili skanošas un jā, Zombija attiecīgais albums arī spārda manu miesu vislabāk - droši vien pateicoties PlayStation spēlei Twisted Metal 4!

    Jāuzliek plates, jāierauj Melnais balzams - lai tie baciļi apsprāgst veseli - un jāturpina baudīt diena!

    Tā jau var pozitīvismu pārdozēt!



    Current Music: Rob Zombie - Living Dead Girl | so beautiful you could Kill

    divdabis
    11:59a
    jebal
    jebal

    Current Mood: confused
    Current Music: Krāsa - Mežrozīte
    Sunday, February 8th, 2026
    extranjero
    6:41p
    Kāpēc Ķīna būvē tik daudz ogļu elektrostaciju par spīti saražotās saules un vēja enerģijas pieaugumam?

    https://apnews.com/article/china-coal-solar-climate-carbon-emissions-242abe76eb69f5a362e977de74ff3254

    Atbilde ir vienkārša: lai nodrošinātu stabilitāti, ko nevar ar saules un vēja enerģiju.

    Žēl, ka pateicoties zažveidīgajiem, tas tiek darīts ar ogles vai gāzes elektrostacijām nevis ar AES.

    Bet ir skaidrs, ka nākotne pieder Ķīnai, Indijai un nedaudz arī Krievijai, lai cik tas mums nepatiktu.
    disfigurator
    3:19p
    Nav jāzina

    Šodien sāku izrādīt necieņu pret jēliem privātpersonas datu pieprasījumiem.
    Visos laukos, kuri nav būtiski darījuma noslēgšanai netā - tam, lai es ierastos veikalā pēc pasūtījuma, bet tajā pašā laikā online formā tie ir obligātie lauki - šodien sāku rakstīt protesta huiņu. Uzvārda un dzīvesvietas adreses vietā ierakstīju: "Nav jāzina". Tālruņa Nr. vietā - darba telefons, privātais paliek tikai man un privātajām vajadzībām, bet nākotnē rakstīšu random ciparus, jo tāpat taisos ierasties un zvans man te nav nepieciešams, var atsūtīt e-pastu, ja nu kas precizējams. Un, par mailu runājot - privātās e-pasta adreses vietā norādu releja e-pastu jeb masku, īsto atklāt netaisos. Kompromitētu e-pasta masku, kas tāpat ir random zīmju kombinācija, ar vienu klikšķi var iznīcināt un uzcept jaunu.

    Šādi turot rūpi par saviem datiem, baisi reti saņemu spama zvanus un, tos atpazīstot, nolamāju personu, lai otru reizi neceltos īblim medīt idiotus. Sabojāt šiem dienu ir svēts cilvēka pienākums.

    Veikaliem nav jāzina vairāk par to minimumu, cik nepieciešams darījuma noslēgšanai - Ministry plates iegādei šoreiz. Ja bode uzstāj un prasa vairāk - ej dirst un pirkšu citur kaut mazliet dārgāk, kaut caur ārzemju neta veikaliem! Gana visas šīs korpokrātijas, pietiek. 220 manu šādu pasūtījumu ignorēja un manu naudu dabūja konkurents, kas negrib zināt par mani visu, lai reklamētu savu sūdu.
    220 šādi palika lūzera pozīcijās.

    Tauta sūdzas par spiegošanu, par tikko runātā reklamēšanu. Es to nejūtu un tieši šādu darbību/principu rezultātā, bloķējot arī visas, pilnīgi visas reklāmas netā un to adresācijas avotus - automatizētus darbību izsekotājus/trekerus! Ja resurss mani nelaiž iekšā, jo detektē adblokerus - tad man tādu resursu nevajag, gana citu informācijas avotu. Gana citu paņēmienu - palūgt kādam, lai iekopīpeisto interesējošo tekstu prosta dokumentā, piemēram - kā to tekstu par vienu objektu, kurā bradāju ne reizi vien. Sazīmēju paziņu lokā abonentu, palūdzu iekopēt Wordā un viss, miers. Lai ieskrienas ar savu informācijas slēpšanu digitālajā vidē. "Žurnālistika", ibio.

    Komercspieg: ej dirst un lai hemoroīdi izārda tavu tūpli, padarot katru diršanu par neaizmirstamu piedzīvojumu!

    aborigens
    1:26p
    Latviešu supervaronis - akmens
    extranjero
    10:24a
    viens miljards austrāliešu
    Ja man būtu visas pasaules nauda, tad es nopirktu Austrāliju, jeb to daļu, kur ir tikai tuksneši.

    Austrālija ir milzīga, apmēram tikpat liela kā ASV, bet tajā dzīvo tikai kaut kur 20 miljoni iedzīvotāju. Saprotams, ka valsts lielākā daļa ir tuksneši un tur dzīvot nav iespējams.

    Tad es uzsāktu projektu iekopt šīs teritorijas. Būvētu saules paneļu fermas vai AES, un šo enerģiju izmantotu ūdens atsāļošanai no jūras ūdens. Kultivētu laukus, celtu pilsētas. Uzaicinātu imigrantus no visas pasaules, visi, kas vēlas, var braukt un sākt strādāt un iekopt savu zemes gabalu. Būtu tikai nelieli atlases kritēriji, piemēram, bez kriminālas sodāmības un strādāt spējīgi un griboši.

    Mans mērķis būtu – viens miljards austrāliešu!

    Šis varētu atrisināt imigrantu krīzi, papildināt apdzīvojamās teritorijas uz zemes un veicināt tehnisko progresu, kā arī veicināt pasaules pārtikas drošību.
    disfigurator
    10:13a
    Nevienam nezināmā Marija

    Vakardienas teātra izrādē dabūju aizkulises atvērt...

    https://drive.google.com/file/d/1zXUeLAiMkPoK04JjAqb4sY1QBTbi-NpY/view?usp=drivesdk


    Par pašu izrādi runājot: tieša mijiedarbība ar skatītāju vai pat dialogs + salasītas visādas idejas no visādiem tumšiem pakšiem. Poļu kruķu dejotājs/balets, Brekte, Tetsuo The Ironman, bik Linčs. Un skatītājs sēž uz skatuves, izrāde notiek no soliņu puses - viss otrādi. Izrāde izradē, kuru spēlē 2. cēlienā ar daudz vairāk ekscesiem un sātanu, nekā pirmajā.
    Man gan stāstīja, ka šī iterācija daudz rāmāka, plikumu vispār īsti nebija, neviena kaila dāma pie griestiem nekarājās... :/

    EDIT:
    Pēc dabas kautrīgs esmu, bet, redzot, ka kolēģe man sarūpējusi vietu pirmajā rindā, jau savlaicīgi noskaņojos uz eksperimentiem un iesaisti. Un pie tās arī tiku lol. Nost ar lieku, dzīvot traucējošu biklumu!

    Saturday, February 7th, 2026
    disfigurator
    11:02p
    Mākslīgs, bet vai intelekts?

    Intelekts: spēja saprast un domāt inteliģentā veidā.
    Inteliģence: spēja iegūt, saprast un pielietot zināšanas.

    Tautām pasviestais ģenerativais Mākslīgais intelekts nav ne intelekts, ne inteliģents, ne radošs. Kopēt nav radīt. Radīt labu un derīgu ir vēl viens kvalitātes slieksnis, kas botiem rādās neceļams, ja tev piemīt kaut minimālas kvalitātes prasības un izpratne par radīt mēģināto.
    Sestklasnieku diez vai sauksi par intelektuālu, bet viņš, atšķirībā no bota, varēs ar savu intelektu 100% sekmīgi izpildīt uzdevumu nocitēt kādu dainu par tēmu X vai Y pat tad, kad intelekts vēl tikai agrīnās attīstības stadijās. Prasa vien 2 darbības, kas ir skaidras pat nenobriedušam prātam: 1) iemest meklētājā vaicājumu, lai atrastu oficiālo Dainu skapi un 2) izvēlēties kādu no tēmām vai iemest atslēgvārdu meklētajā. Tas, vai aiziet uz bibliotēku vienkārši uzprasīt kādu sējumu un citēt uz nebēdu.
    Skolēnam - nulle problēmu.
    Botam - neiespējami, sadzejo un sagļuko brāķi uz līdzenas vietas, necitē. Ja neprot citēt, pratīs sarežģītāku uzdevumu? Kamēr neizpilda elememtāro, tikmēr sarežģīto nemaz neprasa. Loģiski.

    Bet tikai vienu no šiem ikdienā saukā par inteliģentu. Uz kāda gan pamata? Neatbilst pat definīcijām.

    The name is Slop. Microslop.
    Plīvuru, masku, ilūziju un šķietamību burbulis - vien dažu IT uzņēmumu radīta cirka izrāde.

    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba