ruukkis' Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Tuesday, January 6th, 2026 |
aborigens
|
12:11a |
Pētu piemērotas kameras, kas labi ķertu mākslu arī pustumsā. 2000 eiriki kopā ar objektīvu, ak jel. Varbūt labāk nopirkt prožektoru. |
| Monday, January 5th, 2026 |
iive
|
10:41p |
Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam. Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing. |
disfigurator
|
8:51p |
Gemini bots attīsta diapozitīvus no Kentmere 200 Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie: - maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti; - sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai; - attīstītāja koncentrācija: kontrasts; - attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.
Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka: - saglabāt veco laiku; - palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost; - palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100
Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu. Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)
EDIT pēc pamēģināšanas: Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.
Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa! Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :) |
extranjero
|
3:37p |
Mūžībā aizgājusi Nora Ikstena Vienā samērā nesenā intervijā viņa stāsta, ka depresija viņai ir no divām lietām – vilšanās mīlestībā un pandēmijas apstākļu autoritārais režīms. https://youtu.be/aURLUdz-FSs?t=638Lai vieglas smiltis... |
extranjero
|
8:51a |
|
extranjero
|
6:36a |
Tiem, kas saka, ka mani uzskati par Maduro, ir kaut kāda šiza, es vēlreiz nocitēšu no vikipēdijas: https://en.wikipedia.org/wiki/Nicol%C3%A1s_MaduroMaduro was widely considered head of an authoritarian government characterized by electoral fraud, human rights abuses, corruption, and severe economic hardship. Between 2013 and 2023, Venezuela dropped 42 places in the Press Freedom Index.[24] According to estimates by the United Nations (UN) and Human Rights Watch, under Maduro's administration thousands of people have died in extrajudicial killings and seven million Venezuelans were forced to flee the country.[25][26][27] Mani uzskati par Venecuēlu un Maduro nav veidojušies vienā dienā, bet gadu desmitos, uztverot jaunākās ziņas un saliekot kopā kā puzli. Arī tādi gadījumi, kad nobalsojot mašīnu, izrādās, ka to vada tūrists no Venecuēlas, un parunājot ar viņu, kāda ir dzīve Venecuēlā. Viņš Maduro uzskatīja par milzīgu traģēdiju valstij un visi citi dati un liecības to apliecina. Vēl interesantāka bija pieredze pirms mazāk nekā mēneša, kad es mājās uzņēmu kaučsērferi, vienu sievieti, kura tikko bija saņēmusi antropoloģijas PhD Oksfordā, un viņa pastāstīja par savu diplomdarba tēmu, kas bija par to, kā autoritārie režīmi, un konkrēti Putins, Orbāns un Maduro – veido savu atbalstītāju tīklus ārzemēs starp emigrantiem. Es detaļās neiedziļinājos, jo tik sīki neinteresēja, tikai piezīmēšu, ka viņas diplomdarba vadītāja Oksfordā bija latviete. Acīmredzot, šo režīmu centieni noskaņot parastos cilvēkus ārzemēs pozitīvi pret diktatoriem ir ļoti veiksmīgi, ka pat cibā vairums domā pozitīvi par šo briesmīgo diktatoru. Es saprotu, ka ir vēl citi sliktāki diktatori pasaulē, un mums ir maza interese par to, kas notiek tālu, otrpus okeāna, bet tas nav iemesls attaisnot šos noziedzniekus pret cilvēci. |
| Sunday, January 4th, 2026 |
aborigens
|
6:58p |
"‘Postmoderno’ situāciju iezīmē prasība pēc atraisīšanās no modernitātes dogmu – zinātnes un tehnoloģiju progresa, racionālisma, sholastikas, individuālisma, sekularizācijas – ietvariem, paturot demokratizācijas un liberalizācijas ideālus.
Attēls, tas ir kristiešu teoloģijas “pirmtēls”, Dēls, kas nemaz nav “līdzīgs” Tēvam, bet ir līdzdalīgs viņa dabā."
/ Zane Ozola, LAIKMETĪGĀ KULTŪRA KĀ ANTROPOLOĢISKS IZAICINĀJUMS. HOMO AESTHETICUS |
disfigurator
|
5:20p |
STASC Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.
Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi. Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)
Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu. Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!
EDIT: Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam? |
disfigurator
|
10:12a |
Depresīvais fotogrāfs Hehe, pieķēra.
Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/
Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir. Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...
https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI |
extranjero
|
6:48a |
Es vispār nesaprotu, no kurienes rodas idejas, ka Maduro arestā ir kaut kas nelikumīgs. Čalis ir atzīts par teroristu. Viņš ir asinskārs diktators, kurš iedzinis valsti milzīgā krīzē, veicis neskaitāmus noziegumus pret cilvēci. Avoti: https://en.wikipedia.org/wiki/Crisis_in_Venezuelahttps://en.wikipedia.org/wiki/Nicol%C3%A1s_MaduroJa starptautiskie likumi aizliedz arestēt šādu noziedznieku, tad mums nevajag tādus starptautiskos likumus. Tas, ka formāli viņu saņēma ciet par narkotrafiku, ir nebūtiski. Mafijas tēvu Al Kaponi arī formāli notiesāja tikai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas nenozīmē, ka viņš nebija nežēlīgs mafiozi. |
| Saturday, January 3rd, 2026 |
aborigens
|
4:55p |
Nejauši uzdūros Helen Andrews "Overcoming the Feminization of Culture", kas redz saistību starp sieviešu īpatsvaru institūcijās un vokismu, bet tajā pašā laikā viņa nav par "sievietes pie plītīm" vai ko tādu. https://www.youtube.com/watch?v=EWLbq7PlrIA&t |
extranjero
|
11:10a |
1, 2, 3... Cik drīz cibā parādīsies Maduro aizstāvji?
Opps, jau ir. Un tik negaidīti, ka zazis vienā komandā ar gnidrologu :O O: |
disfigurator
|
9:30a |
Pirmais spļāviens sejā Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija. Mana agrīnā interese pret metālu tika uzmesta un tā nodevības sajūta īsti nav aizmirsta. Psihoanalītiķi varbūt tur saskatītu rebela sākumposmu un iemesls - pati sabiedrība, ne es tāds. Sabiedrību diktē nauda, bet nauda kā gala mērķis ir slima lieta. Bariņš pārdotu mauku, nekas mazāk un vairāk. Tolaik neta nebija, pieeja metālam bija ekstrēmi ierobežota un tad MTV dienā jaukā uzmet veselu subkultūru, bet citā dienā - mūziku kā tādu lol, jo seko dolāra mirāžām, nevis kultūrai.
Joke's on them - kamēr popsas pasaule sevi atgremo nez kuru reizi, kamēr "mākslinieki" dzied citu cilvēku rakstītas dziesmas (karaoke, nekas vairāk, dzīvajā pat atļaujas tēlot, jo "mākslinieks" nespēj) un uztur legalizētu laupīšanu (straumēšanu), tikmēr es turpinu pirkt fiziskas relīzes un tagad - plates. Metāls nekur nepazuda, pieņēmās tik spēkā un dažādībā, kļuva skaļāks un niknāks, episkāks un atmosfērīgāks, vairāk gan pro, gan anti, vairāk visa. Būtiski pieauga muzicēšanas prasmes globāli, grupu konkurences lietas kopā ar vēlmi but labākajiem savā žanrā - ne tikai vēlme, bet arī darbs tajā virzienā. Metālisti ir savas lietas entuziasti un nežēlo naudiņu savam hobijam, materiāli atbalsta savas iecienītās grupas, jo saprot, kas un kā, un saož liekulību pa gabalu, trenēta maņa.
Un kur tagad ir MTV?
Vēstures mēslainē, kur tam pieklājas būt. Gribēja eitanāzēt metālu, bet sanāca tik sevis kastrēšana - rakstu un rēcu par taisnīgumu ilgtermiņā, par to, kur reaktīvs lēmums bez jēgas un poņas noved. Pie pārdotām un jau sagrabējušām, neaktuālām maukām. Un tad ieradās YouTube - TV izmira kā suga un pārējais jau ir vēsture. Kā saka Skyforger - nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts. Integritāte, mugurkauls, šķaudīšana virsū mirkļa trendiem. |
| Friday, January 2nd, 2026 |
disfigurator
|
9:55p |
Kolekcijas papildinājums Runājot kāda YouTube komentētāja vārdiem: "This album sounds so arrogant and confrontational, ready to pick a fight." Perfekti raksturots šis plēsīgais albums, labi nes jumtu nost - islandieši te tukšu nedirš:
Misþyrming - Með Hamri https://www.youtube.com/watch?v=RxWW5VqnFrw
Nāk arī ļoti liriska, melodiska un patīkama Black Metal skaņa ar ļoti skanīgu dāmu priekšgalā šai liriski citādajai bleķmūzikai, kas nebaidās metālam pievienot visādas lietiņas no visurienes citurienes. Ļoti cēli, gōtiski, introspektīvi un satriecoši. Dolch plati gaidu vairāk par Misþyrming, jo te atrodama pavisam oriģināla, citāda skaņa - kā vesels muzikāls trips no A-Z. Kā saka leibls: "Be prepared for a personal and cathartic album featuring atmospheric, sustained music for the heart, soul and brain!"
(DOLCH) - Feuer https://www.youtube.com/watch?v=XYIszi33WrQ Reku šamējie dzīvajā: https://www.youtube.com/watch?v=9vWj34F1tQg |
disfigurator
|
5:37p |
LTV, Vadims Bogdanovs: "Man ir grūti dzīvot kopā ar cilvēkiem, kas tic Krievijas propagandai" Malacis - godīgi pateica, ka integrēties krievam ir zobu sāpes, jo pimperiālists iekšā sēž un tas atsakās pielāgoties mazai valstiņai. Pat tad, kad mēģina to apzināti darīt, pat tad, kad saņem Vārda brīvības balvu. Tāpēc arī balva, ka publiski pasaka, kā ir. Daugavpilī!
Ārpus soctīkliem dzīve daudz mazāk smird pēc miskastes indeed un ir skaidri nodalāms, kur ir reālā dzīve un kur ir (a)soctīkls. Visu cieņu!
https://www.youtube.com/watch?v=y4Xi_zxUJio |
aborigens
|
2:12p |
Cik bieži ir jāmaina ūdens pelmeņiem (joks) |
disfigurator
|
2:04p |
|
extranjero
|
7:23a |
jaunajā gadā novēlu visiem ilgu mūžu Jaunajā gadā acīs iekrita šis ieraksts: http://klab.lv/users/indulgence/877616.htmlMoralizēt ir bezjēdzīgi un vēl jo vairāk par konkrētām personām. Tomēr nespēju noturēties neuzrakstījis par šo aspektu, tikai negribu, lai domātu, ka tas ir par indulgenci. Es viņu nepazinu, un neko daudz arī par viņu nezināju. Šis ir tikai kā piemērs vispārējai tendencei, kāda bija kovida laikā. Cilvēkus pārņēma panika. Sākās ar šo ( http://klab.lv/users/indulgence/837988.html?thread=3621220#t3621220), par kuru jau tad bija zināms, ka tā nav taisnība, jo neņēma vērā eksponenciālo riska pieaugumu pēc vecuma. Bet cilvēki ticēja šiem mītiem un daudzi turpina ticēt joprojām. Pēc tam sākās polarizācija par vakcīnām, “pareizo” grupā tās tika uzskatītas par vienīgo, kas dod drošību, it kā daudzi citi riski neeksistētu. Mēģinājumi atgādināt, ka priekšlaicīgas nāves visvairāk rada nediagnosticēts augsts asinsspiediens, nepietiekamas fiziskas aktivitātes, pārmērīga alkohola, nikotīna vai narkotiku lietošana un liekais svars, tika izsmieti un noraidīti, jo “cilvēks ir vakcinējies”. Pēc vadlīnijām ieteiktā vakcinācija, protams, ir viens no elementiem, kas var nodrošināt ilgāku dzīvi, bet nedrīkst pieļaut domāšanas kļūdu, ka tā kaut kādā mērā atceļ pārējos laba dzīvesveida aspektus. Šeit var arī pieminēt, ka laba mentālā veselība arī ir ļoti svarīga. Tā arī bija lielākā kovida mājsēžu traģēdija: mazkustība, sociālo kontaktu trūkums, kas pasliktina mentālo veselību, alkoholisma un narkomānijas pieaugums, citu hronisku problēmu savlaicīga nediagnosticēšana, jo ģimenes ārsti atteicās pieņemt pacientus – tas viss ietekmēja sabiedrības veselību vēl lielākā mērā nekā kovids. Kaut kur parādījās statistika, ka Latvijā veselīgas dzīves ilgums ir mazāks nekā Ēģiptē, kas ir daudz nabadzīgāka valsts nekā Latvija (dati no dažādiem avotiem gan atšķiras). Tas pierāda, ka finansējums veselības aprūpei nav vienīgais iemesls sliktajai veselībai. Ļoti daudz nosaka dzīvesveida izvēles. Pārāk daudz es zinu vīriešus, apmēram 60 gadu vecumā, kuri pēkšņi ir aizgājuši ar sirdstrieku. Sievietes šajā ziņā pamatā tomēr ir apzinīgākas. Arī no kovida pirmie nomira tieši tādi, kuriem ir liekais svars, visdrīzāk nediagnosticēts augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, kuri lieto alkoholu bez mēra sajūtas kā jaunības tusiņos, kuri bieži smēķē un arī ēd neveselīgu pārtiku. Šie cilvēki vēl būtu varējuši dzīvot 10 vai pat 20 gadus, un ir žēl, ka viņi aiziet tik ātri tikai tāpēc, ka Latvijā nav kultūras par veselīga dzīvesveida izvēlēm. |
disfigurator
|
1:32a |
Русская душа Cik skaisti krieva dvēsele izdancojās uz Mariupoles teātrī simtiem noslepkavoto bērnu un māšu kauliem. Goda vārds ar vesela cilvēka prātu ko tādu nedabūsi gatavu, šausmenes nobāl. Genocīda pirmais solis - pasludināt pretinieku par necilvēku un nedomājošā krievu vergu masa to kāri norij, prasa vēl. Labs krievs ir miris krievs. https://www.youtube.com/watch?v=TeHsEl8LfX0&start=1170s&end=1247s |
aborigens
|
12:07a |
Cibas tradīcija par mēnešiem, tomēr ir labākais veids kā kopsavilkt gadu bez pārspīlējumiem un nobīdēm:
Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli. Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces. satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies. Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40. Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem. Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā". Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine. Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists. Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika? Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem. Naktī viss ir tik jēgpilni. |
| Thursday, January 1st, 2026 |
n_komentari
[ kovidiots ]
|
8:58p |
|
| Wednesday, December 31st, 2025 |
eos
|
7:30p |
“Par aizejošo un aizgājušajiem” Viena no spēcīgākajām atmiņām saistībā ar cilvēkiem man bija 2012. gadā, kad manai māsai bija astoņpadsmit - deviņpadsmit gadu, un viņa studēja Stokholmā. Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti. Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē.
Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību.
Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”.
Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi.
Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom.
Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju?
Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu.
2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā.
Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina.
Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja.
Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani.
Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību.
Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs.
Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju.
***
Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām. Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja.
***
Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr.
Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā.
***
Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā.
***
Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika.
Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks.
***
Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu.
Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās.
Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem 7. – 8. klases bērniem.
Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām.
***
Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam? |
disfigurator
|
3:08p |
SH2 demake OST - vēlreiz paklausījos Silent Hill savulaik izcēlās kā viena no pirmajām spēlēm ar spēcīgu pilnas kvalitātes abstraktu (dominējošie žanri: Dark Ambient/Industrial/Experimental/Trip-Hop) skaņu celiņu. To definē melanholija, eksperimenti, minimālisms, dzelžainas atmosfēras, sarūsējuši ritmi (kad pa retam parādās) un totāla dvēseles spundēšana nesaprotamā, līdz šim totāli un nekur nepieredzētā tumsā. Otrā spēles daļa jau bija skaņā ne tik piķa melna un līdz ar spēles saturu - vilka vairāk uz melanholiju/introspekciju. Trešā - atgriežas pie pirmās daļas tumsas un ceturtā - kaut kur ap 2. un 3. esenci vandās un diezgan sekmīgi, ārkārtīgi eksperimentāli noslēdz visu pasākumu. Visas pārējās daļas, kuras netaisīja oriģinālie autori - vērts vien tik, cik tās lietiņas, kuras nāk no vietas, kas kaķim zem astes, manuprāt. Mākslinieki un to rokraksti ir svarīgi beigu galā.
Un tad iznāk oriģinālo autoru netaisīts SH2 rimeiks. ( ... tālāk ... ) |
nekurlande
|
2:28p |
2025.gads man ir bijis grūtākais dzīves gads līdz šim.
Ja kopš pandēmijas sākuma šķita, ka paliek tikai sliktāk, tad šajā gadā savu dzīvi armijas kerzām apgāzu, piekāvu un atstāju sniegā.
Es sevi un citus pievīlu.
Kad biju nogulējusi lausku kupenā pāris mēnešu, sapratu, ka jāvēršas pēc palīdzības un beidzot saņēmos sākt risināt savas problēmas to saknē un censties rast atbildes uz savu rīcību iemesliem. Cauri šim ceļojumam pretī spogulim, ko tikai tagad sāku iet, nostiprinājušās draudzības, sanācis iegūt jaunu dziļumu attiecībās ar senākiem paziņām un draugiem, kopā iziets cauri konfrontācijām, vilšanās reizēm, dusmām, pieņemti arī sāpīgi lēmumi. Un bijuši arī skaisti, viegli mirkļi vērojot asarus pie Ventas rumbas, sēžot Tallinas vecākajā krogā, skatoties saulrietu Viļņas pilskalnā, peroties pirtiņā ar mīļiem ļaudīm, raudot dvēseli laukā pie Nika Keiva, vai arī aizvadot sauli tās ceļā saulgriežos.
Esmu saņēmusi neticami daudz atbalsta kā arī pelnītus skarbākus vārdus.
Un pagājis vien nieka trīsdesmit gadu, lai saprastu, ka dzīvi nevar nodzīvot tīrām biksēm. Bet tur pat ZIRGAM jāsmejas (sveiciens R.V.)
Par zirgiem runājot, 'Sekss un Lielpilsēta ' bija viena no lietām, kura mani uzturēja pie dzīvības. Šautauts mīļajām meitenēm, kuras nekad neuzzinās par manu eksistenci! Draugi - taisiet kino.
Katrā ziņā, šis laiks man ir bijis kā intensīvs skābes ceļojums un vēlos, lai tas pierimst. Un lai gan aizvien ir smagi reizēm, esmu nolēmusi līdzcilvēku dēļ nedaudz pacensties. Nekā cita jau mums nav.
Un vēl šis gads ir mani padarījis par neglābjamu optimisti - sliktāk tiešām nebūs. Ja būs - es laikam izstājos.
Paldies visiem par visu! Paldies tiem, kas vēl lasa!
Un visdziļākā pateicība tiem, kas palīdz citiem, kas nonākuši grūtībās.
Jūsu dēļ es elpoju. |
| Tuesday, December 30th, 2025 |
swimpis
|
6:25p |
aizmirsu pateikt tu tikai nevienam nestaasti
|
[ << Previous 25 ]
|