Below are the most recent 25 friends' journal entries.

[ << Previous 25 ]

Thursday, July 16th, 2026
eos	8:43p	Gandarījums Nākamgad ap šo laiku es būšu, visticamāk, pabeidzis bakalauru, iestājies maģistrantūrā(jo uzņemšana LU maģistros ir no 20. jūnija līdz 9.jūlijam), tāpat būšu atvaļinājumā, tāpat gaidīšu iespēju augustā padzīvot laukos. Taču, kur ir prieks? Kur ir prieks par nokārtoto bakalauru, diplomu? Es taču varētu paņemt un nopirkt biļetes uz savu mīļāko grupu koncertiem, aizbraukt uz Fēru salām vai vismaz Norvēģiju, aizbraukt uz Īriju, kur plānojām ar māsu doties un atzīmēt, kad man būs diploms (es iesāku bakalauru studēt 2009.gadā)? Man, turklāt, sola viens tēvs par viņa meitas sekmīgu aizvadīšanu uz RSU bonusu naudas prēmijas izskatā. *** Manai māsai bija tieksme uz pašnāvību un depresijām, pat ja viņa reāli neslimoja ar depresiju, tā kā es. Viņa teica pēc 9.klases, ka jūtas, it kā pēc katra gada būtu nopelnījusi medaļu par to, ka nav pārgriezusi sev vēnas. Ka viņa to nedara tikai savas mātes dēļ, jo tad tik daudz darba būtu zudumā. Taču tad izrādījās, ka viņa 19 gadu vecumā bija atradusi citu pašnāvības veidu. *** Mēs ar māsu klausījāmies diezgan atšķirīgu smago metālu, taču tas bija laiks (2010. - 2013. gads.), kad kaut kā viņa izslīdēja no mana redzesloka. Es nejutos pārāk atbildīgs/vainīgs, ka viņa tā izdarīja, taču tik un tā, varēja taču atrast kaut vienu 1 iemeslu dzīvot?! *** Es domāju, ka tāpēc es saprotu cilvēkus, kuri ne par ko nepriecājas. Viņi nav atraduši tādu dzīves jēgu, kas ir iekšpusē. Ne jau darbs, nauda/vara, ģimene, attiecības cilvēku var noturēt šai saulē. Māsai bija viss relatīvi normālai dzīvošanai Latvijā. Viņa piedzima 1993.gadā un varēja mācīties normālā skolā. Viņai nebija transseksuālisma, autisma, aseksualitātes, viņu klasē neapcēla. Viņai bija viena ļoti tuva draudzene. Viņai ļoti patika daba un staigāt apkārt pa mežiem, kur nav cilvēku. Un tomēr viņai šī sistēma, ka šajā realitātē, PLANĒTĀ ZEME, Piena ceļā, ir visu laiku jāizvēlas, un izvēlēm ir sekas, viņu nogurdināja. Kaut kas dziļi iekšā viņā pretojās tam, ka par visu cilvēks ir it kā atbildīgs, taču neviens nav līdz galam izstāstījis, kā darbojas liktenis. Kā darbojas dzīve. Tu ej, dari, kaut ko izvēlies, taču kā piedzimsti lielā mērā akls, tā nomirsti. Viņa tā uzskatīja. Viņa domāja, ka pati piedzimšana bija ļoti briesmīga. Ka viņai kāds ir licis piedzimt. Šajā vietā, kur nav skaidru spēles noteikumu. Šajā vietā, kur ir tik daudz ciešanu un netaisnības. Viņa sacēlās pret pašu faktu, jo viņa uzskatīja, ka nav piedzimusi labprātīgi. Kad es vēlāk izlasīju par Samsāras ratu, un to, ka cilvēks ir spiests iemiesoties ļoti daudz reižu, kaut pats negrib, es sāku viņu labāk saprast. Taču viņa ticēja tikai tam, ka pastāv dzīve ārpus miesiskā ķermeņa. Ne kristietība, ne budisms, nekāda reliģija viņai nepatika, jo nedeva atbildi uz to, kas ir tas LIELAIS ĻAUNAIS, kas licis viņai piedzimt. Viņa, šķiet, uz šo lielo ļauno visu dzīvi bija dziļi apvainojusies. (Comment on this)
disfigurator	8:31p	The Last Of Us II The Last Of Us - pirmā sērias daļa ir vienkārši kolosāla spēle visos tās parametros - viens no maniem visu laiku favorītiem. Kad nāca ārā otrā daļa, gaidīju to ļoti. Bet tad sāka no tās spiesties laukā Woke bulšits un nolēmu, ka man to nevajag. Sony šodien iestājas pret fiziskajām spēlēm 1. augustā šie paziņoja, ka, sākot no 2028. gada, fiziskās spēles diskos vairs neražos. Ziņa sakrita ar citām ziņām - kā, piemēram, tas, ka Sony nozaga no pircējiem 255 digitāli pirktās filmas, jo licencēšanas lietas. Un, tā kā Sony necieš savu klientu - nekādas atmaksas, nekā tamlīdzīga. Šobrīd par to ir leģendāra izmēra cepiens un cilvēki atceļ savus pirkumus, izvācās no Sony dārziņa. Ā, tajā pašā laikā iznāca cita ziņa - klapē ciet PS3 veikalu - neko jaunu vairs nopirkt nevarēs, bet visu varēs vēl kačāt pārskatāmā nākontē. Bet, ja reiz nopizģīja filmas, tad nekas netraucēs šiem nopizģīt no tevis arī spēles. Es jau PS4 laikā saodu, ka Sony iet sviestā, tāpēc PS5 man nemaz nav. Un nebūs. PS4 ir pēdējā Sony konsole pie šādas uzņēmuma rīcības. Balsošana ar maciņu ir spēcīga lieta un ceru, ka geimeri nenoraustīsies un spēs noturēt mugurkaulu taisnu, noliekot Sony uz lāpstiņām un neatgriežoties šamējo dārziņā pat tad, kad šie mainītu uzvedību. Jo uzticības kredīta pakāšana un noteikti, ka mēģinātu šo triku nākotnē. Death by thousand cuts un vardes vārīšana lēnām. Pagājuši 6 gadi un man sainteresēja paša acīm izvērtēt, cik tad nu tas Woke tur ir iekšā. Un, lai Sony no manis nesaņemtu ne centa, šodien iekš videogames.lv pasūtīju lietotu PS4 versiju, kurai rīt iešu pakaļ :) Tieši lietotu spēļu tirgus ir tas, ko Sony grib nogalināt, lai visi būtu spiesti pirkt pārcenotas digitālās versijas tikai un vienīgi viņu veicītī. Tajā, piemēram, vecas digitālās spēles maksā kā jaunas, kamēr fiziskajā tirgū tās ir dabiski kritušās, kamēr lietoto spēļu tirgū tās ir par sviestmaizi. Sony tas nepatīk, tāpēc attiecīgi visa mēriskā rīcība. Un tāpēc mana rīcība - viss, kas man dārgs, tiks iepirkts lietots un fizisks. Lai Sony iet dirst, man intersē GabeCube :) EDIT: Uj, sapisos - pasūtīju fiziskā formātā pirmo daļu. Bet nu, nekas - to man arī vajag minēto iemeslu dēļ : D Otro daļu tad turpināšu medīt lietoto spēļu tirgū. (Comment on this)
disfigurator	1:40p	Crafted History TuTrubā ir foršs kanāls: Crafted History Nulle muldēšanas, visu stāsta dokumentētais darbs. Kā reiz bez elektriskajiem instrumentiem un sintētiskajiem materiāliem taisīja ozolkoka mucas: https://www.youtube.com/watch?v=SSa6hUUrq-8 (Comment on this)
disfigurator	1:04a	Kārtīgam vecim jāprot sevi kārtīgi pabarot Šovakar pirms gulētiešanas tapa žāvēta cūķa un svaigu vistas kaulu buljons, kas uz lēnas uguns vārījās pusotru stundu. Rīt uz šīs svētības pamata tiks likti pieci litri cildenas soļankas pēc paša receptes, kas garduma vārdā nežēlo ne laiku, ne paiku. Aktīvais gatavošanas laiks izskatās ap stundu. Kopā tad tā ir 3 gaļu un teju 3 stundu soļanka labi asa, kuras gatavošanas process nodrošina otrās dienas efektus jau pirmajā. True gatavošanas laiks tad rīt precizēsies. Uzrakstīju recepti soli pa solim un saprotami arī citiem. Kad rīt to izpildīšu burts burtā, tad redzēšu - kosmosa nektārs vai amatiera asaras. Bībļa vai tikai uzmetums. (2 Comments |Comment on this)
Wednesday, July 15th, 2026
sramgni	8:25p	rosin Rosin the bow 2. (Comment on this)
sramgni	5:45p	ynf You never fail. (Comment on this)
disfigurator	4:08p	Open-World spēles ir Bloatware. Pārliecini mani par pretējo Sarunā jebšu esošo lietu kritikas plūsmā drauga ausu virzienā, izkristalizējās apaļa izpratne, kāpēc man nepatīk vairums moderno videospēļu. Vienā vārdā: Bloatware Man nepatīk gara, tukša un bezmērķīga diršana - gumijas stiepšana un zaudēts fokuss (atvērtās pasaules). Man pat nepatīk pastaigas bez mērķa - visu ķermeni pārņem tāds kā diskomforts par tādu kā stulbu karāšanos gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Varbūt tāpēc viens no maniem hobijiem ir fotogrāfija, lai pastaigām piešķirtu mērķi savās smadzenēs. Man nepatīk būt pludmales dārzenim un ļaut, lai kodolreaktors debesīs svilina manu ādu un taisa man ādas vēzi. Kas tas vispār par prikolu eksponēt sevi kam tādam? Kāda mērķa vārdā? Lai pārniggotos uz sezonu? Man nepatīk pārlieka lietu atgremošana bez pievienotās vērtības - ja nav nekas vērtīgs sakāms, tad labāk paklusēt, nevis atkārtot cita teikto (rimeiki). Ja tu taisi rimeiku, tad tāpat ir skaidrs, ka tev nekā vērtīga nav, ko piebilst, tāpēc ņem un aizveries, maita! Visam prasās kaut kādu virzību, mērķi, struktūru. Modernais geimings reti, kad šīs lietas satur. Pirms dekādes+ videospēļu industrija izdomāja iet trendā - atgremot vienu no veiksmes formulām un piemērot to universiem, kur tas ir absolūti pat kaitīgi. Kopētāju ballīte. Tā rezultātā cieš mērķis - stāstīt stāstu caur videospēles mediju. Stāsta vietā parādās tukša diršana un stulba karāšanās gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Šī karāšanās kļūst par pašmērķi. Tā rezultātā nav iespējams tvirti pateikt stāstu, ja tas nekur nesākas, nekur nekulminējas, nekur neiztirzājas un attiecīgi - nekur nenoslēdzas. Un to baisi jūt tādās spēlēs, kas būvētas uz stāstiem: Silent Hill, God Of War, Tomb Raider, Metal Gear Solid, Driver, Mass Effect, Mafia, Sleeping Dogs... Jā, tīri mehāniskās spēlēs kā Doom tas der Jo ar stāstu tur oriģināli bija kā ar porno: stāstu tu tur sagaidi, bet tas tur nav galvenais! Un tie ir skaidri, labi spēles noteikumi! Bet industrija izdomāja, ka baisi laba ideja ir visas frančīzes open trenda vārdā pārvērst par porno industrijas bloatware, kur viena orgāna (gameplay loop) dročīšana stundām no vietas ir viss, ar ko šīs mākslīgi uzpūstās pasaules aizbāzt. Bezmērķības tukšums tavam buttplug. Liekas izmaksas trenda un stulbuma vārdā. Jā, bezmērķība - stāsts un spēle neko neiegūst, kad tu skraidi apkārt pa pasauli, vāc sūdiņus, kombinē tos mikroprogresijas/ieroču uzlabošanas/estētikas kačāšanas dēļ. Neko foršu iegūt nevar, ja tu ieliec drēbes veļas mašīnā, izmazgā tās, tad liec žāvēties, un tad atpakaļ visu liec veļas mašīnā un uz riņķi un uz riņķi, un drēbes nav pat sasmērējušās - piedzīvojumā nav būts, visu laiku tik vergo pie veļas mašīnas. Viss, kas iegūts pārmazgāšanas dēļ - caurdiluši palagi. Wash. Rinse. Repeat. Visur tas pats. Spēlēs dažādās mainās tikai šo drēbju un veļas mašīnas izskats, bet princips/darbība nemainās. Ķipa aizmālēsi skatienu ar repetetīvu bulšitu? Kur jēga? Man kā geimerim nulle jēgas. Izstrādātājam gan katra atsēdētā stunda pienes lielāku potenciālu, ka iepirkšu kādu laiku saudzējošu mikrotranīti. I call it bullshit - nekad neesmu pirics, nekad nepirkšu nevienu slimu mikrotranīti! Un te nu parādās - atvērtā pasaule nevis pašas spēles akcentēšanas, bet gan netīra biznesa dēļ. Šie visi ir tie iemesli, kāpēc bieži spēlēju klasiku. Jo retro spēlēs šī atvērtā bezjēdzības pasaule nebija. Tā vietā - spēles ar konkrētiem stāstiem no A-Z, ja stāsti tur vispār bija. Bija jaunrade, nevis rimeiki. Bija tvirti, nevis live-service open-world porno bez jēgas un bez malas. Un bija open-world elementi jeb spēles, kurās tu redzi - aha, šeit vēl netiekam un laikam vēlāk dabūšu kaut ko, kas atļaus tur piekļūt. Un, kad tiec pie šīs lietas, tad atgriezies vecajā vietā un tiec tur tālāk. Un aiz iepriekš neatveramajām durvīm ir spēles turpinājums, nevis prosta kārtējais aitems jeb bļembuks savākšanai - bez svara, bez jēgas, bez pievienotās vērtības. Tam ir vārds: Metroidvania. Un tas ir cēls Tā Kunga vārds, lai gan neesmu ne Metroid, ne Castlevania fans. Taču, spēlējot Legacy Of Kain vēlākās sērijas spēles - to jūt un izcelsmes vieta arī zināma. Attiecīgi - ja pasaulei jābūt atvērtai, tad ar mērķi, ar odziņu. Jaunās spēles? Nav jābrīnās, ka no modernajām man iecepī tās, kuras atturās no gumijas staipīšanas uz nodrāztās pipeles: Deus Ex, Plague Tale, Senua, Evil Within, Alan Wake, The Last Of Us, L.A. Noire, Rage, Metro... Visas pieminētās ir solīdas frančīzes, kas ciena manu laiku un neaizraujas ar tukšas pasaules aizpildīšanas mēģinājumiem ar repetetīvu dročīšanu. Ir konkrēti, autorēti darbi bez jelkā lieka. Un rezultātā - stāstam ir spēriens, tvēriens, ietekme. Sekas. Spēks. Kā labai filmai, kā labai grāmatai. GTA, piemēram, ir šī visa šī vēžainā sūda kulminājums. Galīgi nesaprotu to siekalošanos gar atvērtu pasauli ASV hiperkertīnisma settingā. Divi stulbumi vienā. Tāpēc cienu Driver un Mafia. Tiesa, abi arī stipri inficējušies ar šo pornogrāfiju un tāpēc jaunākajās iterācijās zaudē lielu daļu sava spēka, bet vismaz tematiski notiek kas stipri jēdzīgs, nevis esošā tukšbulšita glorifikācija. Ja Mafia 3 būtu lineāra un tiešām beigtos kā noslēgta pasaule, atstājot iekarotās pasaules pārvaldīšanas kaifu aizkadrā, tad tā tikai iegūtu. Nevis tevi pēc iziešanas iemet atpakaļ pislētā un aiziet - braukā, dari neko, vāc plakātiņus un citus bļembukus - tā tak ir tā mafiozo lielā dzīve, ne? :D Visa cīņa tāpat aiz muguras un nekas piebilstams mums vairs nav. Un spēle zaudē savu cirtienu, tvirtumu. Devalvējas pasākums, mīnus 2 acis no vērtējuma, jo trenda dēļ neatgriezeniski sapistas mākslas darba beigas. Open-World dizains: veselībai kaitīgs satura atšķaidītājs. Esi aicināts pierādīt man pretējo :) (9 Comments |Comment on this)
sramgni	4:28p	in the night In the night, total fucking darkness. In the night, marvel at the carcass. (Comment on this)
sramgni	4:27p	ovs Oriģinālais vistas sīpols. (Comment on this)
sramgni	3:04p	MAC Multidisciplinary Assessment Committee. (1 Comment |Comment on this)
eos	12:34p	“Vēlamais un esošais / Saudade” (Īss stāsts par poniju) Tātad viņi satikās saulainā rītā. Viņai kājās bija sandales un bēša kleita ar rudzupuķēm. Viņam bija šorti un plats, balts krekls. Viņiem abiem pāri četrdesmit, un viņi centās saprast, vai ir vērts. Zini, gribas komfortu. Pēc garas darba nedēļas Tu esi sadūšojies aiziet satikties ar jaunu cilvēku, sēdi picērijā kā pats pirmais apmeklētājs svētdienas rītā, malko ledus tēju, jo ārā ir jau +25, taču gribas to komforta sajūtu, ko nevar par naudu nopirkt. Tev pretī sēž cilvēks, kurš ir visnotaļ labvēlīgs, arī grib ar Tevi iepazīties, taču jūs abi nezināt, vai būs pa ceļam. Varbūt tajās kamanās būs divas vietas, varbūt nāksies pa dzīves lielceļu vēl desmit gadus airēt vienam pašam. Pa straumi, pret straumi, tomēr pašam. Tad tas sākas. Kā pie draudzīga psihoanalītiķa, Tu sāc: “Kāda bija Jūsu bērnība, cienītā?” Vai Jūsu vecāki Jums nodrošināja drošu piesaisti? Vai jūsu pieķeršanās stils ir drošs? Vai vecāki, kad lielais dzīvokļa suns saplēsa Jūsu mīļāko lelli, ar Jums kopā raudāja, samīļoja Jūs, un Jūs visi kopā - mamma, tētis, Jūs, un pie bērnu rotaļlietu veikala ieejas piesietais suns, devāties pirkt jaunu lelli? Vai kas tāds bija Jūsu bērnībā, kad sajutāt, ka visi Jūs mīl un par Jums rūpējas? Ak, tā, suņa Jums nebija. Nebija arī tēva. Augāt septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito sākumā ar mazo radioaparātu, kurā vakaros stāstīja pasakas bērniem. Tātad mīļums Jums asociējas ar Veras Singajevskas bērnu lugām. Tad, droši vien, balss Jums vīrietī ir ļoti svarīga. Tāda laba, Gundara Āboliņa tipa balss, kas rada drošības un omulības sajūtu, pareizi? Man jau šķiet, ka ir labi vērtēt vīrieti pēc balss. Izskats mainās, pensijas apmērs mainās, taču balss ir relatīvi paliekoša. Ko Jūs klausījāties tad? Vai Menuets patika? Kādām dziesmām atceraties vārdus un dziedat līdzi, braucot auto? Saprotu, ar auto nebraucat, taupāt dabu un naudu. Ko Jūs labu atceraties no savas bērnības? Vai arī viss izdzēsts no atmiņas, jo nekā laba nebija? Esat dzīvotāja, nevis melanholiķe? Man jau šķiet, ka mēs esam kā mīkla, kura vienmēr ir procesā. Kas ieliets zem miltiem, kāda eļļa pamatā, tomēr daudz nosaka. Ko darīja Jūsu vectētiņš? Kas bija pēc profesijas? Ļoti interesanti, gleznoja baznīcām. Tad jau Jūs dzimtā bijāt dievbijīgi cilvēki? Jūs vienīgā negājāt uz svētdienas skolu, jo ar riteni braucāt svētdienu rītos uz pilsētas otru galu, kur bija ūdenskritums, un tur ar krāsām/zīmuļiem attēlojāt ūdens šļakstus visus pamatskolas gadus? Un Jums neapnika gleznot vienu un to pašu? Pareizi, tur jau arī ir zivis. Tūristi. Dažreiz var zīmēt arī tiltu, sarkanos dakstiņu jumtus. Jā, es piekrītu. Tur ir daudz, ko attēlot. Es par to nebiju aizdomājies. Ir klusā daba un skaļā daba. Pie ūdenskrituma varētu būt patīkams troksnis visu laiku. Es atvainojos, es domāju, fona skaņa. Kādas grāmatas Jūs pusaudža gados visvairāk ietekmēja? Es redzu, ka Jūsu māsai ir brūnas acis bildēs, tad jau viņa ir tehniska sieviete, taču Jums ir zaļas acis, Jūs esat vairāk jūtu cilvēks? Vai tango protat dejot? Mjā, var arī nedejot. Nav jau visām sievietēm jāprot dejot, es saprotu. Nē, man balles nav hobijs. Es tikai uzskatu, ka dejošana, tas ir, dažādu deju tehniku mācīšanās pārim var būt ļoti terapeitiska attiecībās. Ja ir grūtības, aiziet, iemācās jaunus dejas soļus, sadejojas, grūtības it kā pašas no sevis atrisinās, jo ir jauna dzirkstele attiecībās. Tātad Jūs strādājat galerijā par mākslas kuratori. Tad jau droši vien pabeidzāt Kultūras akadēmiju? Uzminēju. Jā, tur jau ir tas Kultūras menedžments, kā latviski nepareizi saka. Ko mēs darīsim? Es esmu pabeidzis izglītības vadību, taču vēl neesmu skolas direktors. Jūs – pabeidzāt kultūras vadību, taču vēl neesat kādas galerijas/mākslas centra direktore. Taču mums abiem piecdesmit gadi pie durvīm jau klauvē. Bērnu arī mums vēl nav. Ko Jūs sakāt par savu dzīvi, vai dzīvotu citādāk, ja varētu? Ko mainītu? Vai arī “regrette rien” un tik uz priekšu? Dzīve jau nebūtu dzīve, ja mēs visu zinātu uz priekšu, tā jau ir. Piekrītu. Man tikai dažreiz šķiet, ka būtu labāk, ja es sava sargeņģeļa balsi dzīves izšķirošajos brīžos dzirdētu labāk. Labi, parunāsim par nākotni. Mēs abi dzīvojam mazos, īrētos dzīvoklīšos Rīgas piepilsētas rajonos. Kādi ir Jūsu plāni pirms pensijas, ko gribas sasniegt? Jums ir bijušas vairākas izstādes, taču gleznas pārāk labi nepērk. Es esmu nostrādājis divdesmit gadu skolās, taču mani “nevelk” uz lielajām Latvijas ģimnāzijām. Kā izskatās Jūsu ideālā baznīca? Man ļoti patika Krāslavā viena. Tāda maza koka baznīciņa, kurā visi varēja iet visur. Tā oficiāli nevarēja, taču praktiski priesteris teica, ka Dievam visi ir vienādi mīļi – gan tie, kam ir grāds teoloģijā, gan tie, kam nav. Jums taču ir par šo, ko teikt? Vai Jums, tāpat kā vectēvam, ir bijuši piedāvājumi gleznot baznīcām? Jūs mani pārsteidzat. Šādi pateikt, ka cilvēkus sadalot ganos un ganāmajos, valdniekos un valdāmajos, cilvēkus baznīca šķeļot jau divtūkstoš gadu, tāpēc Jūs negleznojat. Vai tad mākslai ir tik tiešs sakars ar to, kā tiek organizēts katolicisms Latvijā? Kāpēc nevar no tā norobežoties un gleznot skaistas Marijas? No otras puses, tas ir labi. Jums ir savs mugurkauls. Jums ir viedoklis par politiku. Tas atstāj, vismaz manās acīs, jaudīgas sievietes viedokli, kas neklusē, kad tiešām tieši prasa. Man patīk cilvēki, kas iet pret vēju. Vīrieši, kas spēj izskaidrot savas jūtas. Sievietes, kas iedziļinās lietās, nevis pasaka: “tā nav mana joma, es neko par to nezinu, negribu par to runāt”. Cilvēka dvēsele ir lielāka par viņa dzimumu, vecumu un sociālo lomu. Tomēr, ko Jūs šobrīd gleznojat? Zirgus. Jā, tie ir brīvības simbols. Kas vēl? Arī daba, nepieradinātība, arī neiegrožotība. Man vienmēr šādos brīžos gribas tad jautāt: “Kāpēc tad vispār vajadzīgas attiecības? Tās paģēr rēķināties ar otru cilvēku. Pielāgoties. Prasa laiku, uzmanību. Būt ar sevi ir vieglāk. Kāpēc Jums šķiet, ka ir laiks attiecību veidošanai?” Es piekrītu, ka iepazīt sevi un pasauli caur attiecībām ar otru cilvēku ir vērtīgi. Spoguļi cilvēkus baida, taču cilvēki tomēr tajos skatās katru dienu. Man arī patīk skatīties katru gadu pirmklasnieku acīs skolas pirmajā septembrī. Tā ir Latvijas jaunā paaudze. Vai tajās acīs ir sapņi, dzīvība, vai mazais cilvēkbērns aizvien grib lidot kosmosā, pat ja Gagarinu pa TV vairs nerāda? Vai arī acis ir aizmiglotas ar videospēlēm, alkām pēc nākamās ledenes, izpriecu parka? Iedomājieties, kādreiz meitenes pirmajā klasē gribēja poniju, to barot, audzināt, vākt tā mēslus, dzirdīt, glaudīt, taču tagad grib, lai pie viņu bildes zilā, vienveidīgā kleitā feisbukā simts paziņu saspiež laikus, un viņām pašām bildes dēļ tikai jāpapozē desmit sekunžu. To sauc par ātro kultūru. Ko ponijs par to visu domā? Man šķiet, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu, jā. Tas ponijs, kuru vairs neviena latviešu septiņgadniece negrib, kurš zirgaudzētavā gremo vislētāko barību, kuru pieaugušie izīrē bērnu ballītēm, jā, TIEŠI TAS PONIJS, skatās uz mums Jēzus acīm ar visu piedodošu sirdi un mugurā VISUS NES, ko viņam uzsēdina. Tāpēc Jūs gleznojat ponijus. Man tāpēc patīk Jūsu domu gājiens. (Comment on this)
Tuesday, July 14th, 2026
honeybee	7:36p	Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks (3 Comments |Comment on this)
disfigurator	2:34p	Rollei Retro 80S no Aviphot Pan 80 Iemīļotas un infrasarkanajā spektrā jutīgas filmiņas cena garajā rullī ~3 gadu laikā pieaugusi par 25EUR. Vienā garajā rullī ir aptuveni 17 gab. 36 kadru filmiņas. Ehhhh. Ekonomika, kariņi - enerģijas un materiālu cenas visa šī pamatā. Un daudz melošanas, nekontrolēts krapitālisms. Jo Rollei Retro 80S nav ne Rollei ražota (Rollei Analog nav filmiņu ražotājs un nekad nav bijis - viss viņu piedāvājums ir tikai rebrandings), ne tai ir ISO 80 jutība pēc piktoriālā kontrasta prasībām - norādītie 80 ir aeriālās fotogrāfijas jutība, kur ēnu detaļas lomu nespēlē kā suga, bet ēnu atvēršanai ikdienas kontekstā šim materiālam ir jādod vairāk gaismu, salāgojot visu padarīšanu beigās ar piemērota attīstīšanas laika atrašanu. Divu mainīgo saspēle. Trīs īstenībā, jo svarīga loma ir arī maisīšanas biežumam, jo katra maisīšanas reize materiālam piegādā svaigu ķīmijas devu (lokālā izsīkšana), kas arī beigās ietekmē ķīmijas aktivitāti un tas viss kopā - kontrastu. Ikdienas pielietojumam (piktoriālais kontrasts) ~ISO 50 gan būs. Ir labi visu šo zināt, nevis būt akli pārsteigtam par bloķētajām ēnām, jo Rollei melo par izmantotā materiāla jutību un novirza laboratorijas un fotogrāfus Push attīstīšanas virzienā ar visām pušošanai tipiskajām sekām - augsts kontrasts un melnas ēnas. Un nez kāpēc ir tā, ka šis ļaužiem šķiet misticisms. Mistika, jo paši neattīsta, nepēta! Tā bezkritikas uzticēšanās "ražotājiem" jeb firmu zīmēm ir diezgan nelabvēlīgs smadzeņu audzējs. Tavs darbs ir pārbaudīt un atrast savu darba ISO un attīstīšanas metodes kombināciju, nevis akli uzticēties uz kastītes rakstītajam. Kurš tad beigu galā glezno ar gaismu? Tu vai firma? Sevišķi šodien tā uzticēšanās ir liela kļūda. Jo nu, labprātāk būtu paņēmis Adox HR-50, kas jau atklātākā valodā pasaka, ka paņem Aviphot Pan 80 un uzbūsto piktoriālo jutību līdz patiesiem ISO 50. Bet nu, pārdevēja atlikumā nav, tāpēc ņemu nākamo pārpakotāju listē - Rollei. Jārij vien nost! Izstādi sasolīju, materiālu tad nu būs jāgatavo, pieceļot hobiju no ziemas snaudas! Ekonomiski joprojām izdevīgi: uztin pats un ar visiem nodokļu + piegādes izdevumiem maksā nepilnus 7EUR vai pērc rūpnīcas kastīti un maksā 12-20EUR par to pašu... Kāpēc tik zemas jutības filmiņu ņemu vispār, kādi ir argumenti? 1) Jo zemāks ISO, jo sudraba kristāls ir fiziski mazāks, jo vairāk detaļu var ietilpt šādā filmiņā. 2) Nenormāla detalizācija - lietotāja gala skeneri nevar visu izvilkt no šādas filmiņas, bet projekcijā viss skaisti! Grauds? Kas tas tāds? 3) Brutāls palielinājums ap 50 reizēm. Ja materiāls nav gana izšķirtspējīgs, uz ekrāna dabūsi putru, nevis daili! 4) IR fotogrāfija notiek ar filtru, kas laiž cauri tikai mazāk enerģisko IR - fočēšana tad notiek uz kādiem ISO 10 un bez statīva nu nekādi! 5) Statīvi eksistē un tiem vienalga par tavu ISO! Un, kad mana kamera uz statīva - tad man arī! 6) 66 (Comment on this)
Monday, July 13th, 2026
disfigurator	3:21p	Netīrelis Purvs pēdējā trīspadsmitgadē ir mana radošuma meklējumu un dvēseles mājvieta pat tad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā. Varbūt pat stiprāk tagad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā - tieši iztālēm dvēsele visvairāk dzird Sirēnu dziesmu. Vieta starp vietām. Dzīvība un reizē nāve. Dabas skaistums un akača drauds. Vieta ar saviem likumiem, atmosfēru un teikšanu. Purvaini dūmakaina, nepieradināta mūzika, šamanistiska māksla. Tiekšanās pēc misticisma, psihes savērpšana ar augiem un atkailinātiem galvaskausiem. Baltā telpa. Mirušu koka karkasu iezīmēta ainava. Tumša psihedēlija - patiesa māksla bez kompromisiem. Patvērums no kultivēta bulšitisma. Tumšākās raudzes Black Metal dvēseles smaidam! https://www.youtube.com/watch?v=5yNrfaSEz18 https://fyrnask.bandcamp.com/album/osir-2 (Comment on this)
eos	2:07p	Labākais video par tēmu "kas ir mīlestība?" https://www.youtube.com/watch?v=KlSsI2CKYaQ&t=15s Mīlestības daļas: Eross/Kaislība (dopamīns (atkarība)) — "Es tevi papildinu, un tu papildini mani" — "Vai es kāroju šo cilvēku?" Draudzīgums/Rotaļīgums — bakstīšana, kutināšana Emocionālā saikne (oksitocīns) — "Mēs esam kopā" ​​— "Vai es jūtu saikni ar šo cilvēku?" Komforts/Miers (serotonīns) — "Vai šis cilvēks paceļ manu garastāvokli un mazina manu trauksmi?" Upurēšanās — "Vai es darītu jebko šī cilvēka labā?" — "Vai esmu gatavs saņemt lodi šī cilvēka dēļ?" Veselīgas attiecības parasti sākas ar kaisli un pakāpeniski atklāj pārējās tās sastāvdaļas. (Comment on this)
hedera	12:00a	España es el único país con cojones Interesanti, Latvijas dīvāna eksperti sašūmējušies par Spānijas iekšpolitiku. Smieklīgi lasīt to visu, dzīvojot Spānijā jau vairāk nekā 2 gadus. Pirmkārt, vai tiešām konservatīvie ir tik bezgalīgi stulbi, ka kārtējo reizi jāskaidro: Spānijā nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās? "OK, Sančess grib elektorātu. Bet kas būs tad kad viņi ievēlēs savus musulmaņu kandidātus?" Kā tas ir iespējams, ka cilvēks ar augstāko izglītību var pateikt kaut ko tik idiotisku? Otrkārt, jau šī gada sākumā Spānija uzsāka procesu, lai legalizētu apmēram pusmiljonu imigrantu. Tā kā pieteikumu legalizēties bija tik daudz, tagad tiek apsvērts šo legalizācijas programmu paplašināt. Kādēļ tas tiek darīts? Tādēļ, ka Spānijā dzīvo un strādā daudz imigrantu, kuri dažādu iemeslu dēļ nav līdz galam nokārtojuši savas uzturēšanās atļaujas. Nav runa par to, ka tiks aicināti ierasties jauni imigranti, ir runa par to, ka vajag sakārtot juridisko statusu tiem, kuri šeit jau dzīvo. Es pazīstu marokāņu meiteni, kura šogad pieteicās legalizēties. Viņa dzīvo šeit jau daudzus gadus, strādā, runā brīvi spāniski. Kādēļ nebija nokārtojusi savu uzturēšanās atļauju? Tādēļ, ka Spānijā ir murgaina birokrātija. Iedomājieties Latvijas birokrātiju un pareiziniet ar divi. Kad beidzas sākotnējā uzturēšanās atļauja, dažreiz cilvēkiem vienkārši nav laika atkal iet uz iestādēm un stāvēt rindās. Būtībā, šis legalizācijas likumprojekts dod iespēju vienkāršākā veidā tikt cauri legalizēšanās procesam, netērējot tik daudz laika un papīra. Treškārt, es dzīvoju pilsētā, kurā ir, man šķiet, vislielākais marokāņu procents. Un ko es varu pateikt - normāli cilvēki. Jā, viņi ir konservatīvāki par spāņiem, bet man šķiet, ka konservatīvisma un aizspriedumu ziņā viņi varētu būt vienā līmenī ar latviešiem. Tā lūk. "laiks nopirkt šaujamo,lai aizsargātu sevi un ģimeni" Omg, facepalm. Latviešiem nav, par ko baidīties, šie marokāņu imigranti par tādu Latviju neko nezina un nemaz negrib zināt. Daudzi šeit strādā, bet joprojām braukā uz Maroku ciemos pie savām ģimenēm. Jo nu, Maroka ir tepat 14km attālumā, pāri jūras šaurumama. Viņi māk spāniski, bet nemāk angliski. Kādēļ gan lai viņiem interesētu kaut kāda dīvaina, auksta, aizpriedumana valstiņa Eiropas ziemeļos? Ceturtkārt, ļoti sasmējos par komentāru: "Laikam Latvijai būs jāatjauno robežkontrole un jāsuta visi aizdomīgie atpakaļ uz Spāniju. Izskatās, ka Spānijas premjeru ir uzpirkusi migrantu mafija..." Tik smieklīgi! Ja pēc šādas loģikas, tad varbūt Spānijai vajadzētu atjaunot robežkontroli, lai te nebrauc visādi latvieši ar pagājušajā gadsimtā iestrēgušiem uzskatiem! :D Spānijā viendzimuma laulības ir atļautas jau kopš 2005.gada. Feminisms ir pašsaprotama lieta, nevis lamuvārds. (Btw, viena no foršākajām lietām, ko panāca spāņu feministes - jebkurā publiskā peldvietā sievietes drīkst būt topless, tāpat kā vīrieši. Mācies, Latvija, kurā joprojām ņemas ap Stambulas konvenciju.) Darba ņēmēju un īrnieku tiesības patiešām tiek aizstāvētas, jo sociālistiem tā ir prioritāte. Praida pasākumos piedalās gan ģimenes ar bērniem, gan sirmas abuelas un abuelos ar resniem vēderiem - iet uz drag queens šoviem un applaudē! Un protams, ka Spānija atklāti nosoda genocīdu Gazā. Un protams, ka Spānija nosoda ASV idiotisko karu ar Irānu. Jo, kā vēsta šī ieraksta nosaukums - Spānija ir vienīgā valsts ar pautiem. Spānija nemīž parādīt vidējo pirkstu Trampa fašismam, atšķirībā no Latvijas. Siempre con la resistencia! (22 Comments |Comment on this)
Sunday, July 12th, 2026
eos	10:30a	Lietas saukt īstajos vārdos esot politiski toksiski "Šai plaisai ir strukturāls iemesls. Izglītības izdevniecību nozare ir institucionāli ierobežota — tā ir tāda pati dinamika, kādu redzam medicīnā un plašsaziņas līdzekļos. Atzīšana, ka iPad došana piecus gadus veciem bērniem izraisīja izmērāmu kognitīvo kaitējumu, nav karjeru veicinošs solis, ja izglītības tehnoloģiju nozare ir vairāku miljardu dolāru vērta mašīna un skolu rajoni ir samazinājuši izmaksas individuālo ierīču programmās. Pētījumi pastāv. Klases realitāte pastāv. Katrs vidusskolas matemātikas skolotājs ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi var pateikt, ka kaut kas ir mainījies. Taču grāmata, kas tieši nosauc cēloni — ekrāni pārveidoja šo bērnu smadzenes, un tagad viņi nespēj veikt ilgstošu abstraktu domāšanu —, ir politiski toksiska. Tā vietā jūs saņemat eifēmismus: "digitālie iedzimtie mācās citādi", "mums ir jāpielāgo pedagoģija", "21. gadsimta prasmes". Marka Prenska grāmata "Teaching Digital Natives" (2010) ir šī žanra spilgts piemērs — tā attēlo ekrāna izraisītās kognitīvās izmaiņas kā kaut ko pielāgojamu, nevis risināmu. *** Grāmata, kuru meklējat, ir tirgus niša, kas gaida, lai to aizpildītu kāds, kurš būtu gatavs skaļi pateikt klusāko daļu: agrīna un pastāvīga saskarsme ar ekrāniem ir kaitējusi veselas paaudzes metakognitīvajai attīstībai, un tieši vidusskolas matemātikā šo kaitējumu vairs nav iespējams ignorēt. Pētījumi ir. Pierādījumi klasē ir. Trūkst sintēzes, kas savieno cēloņsakarības starp ekrāniem → metakognitīvo deficītu → matemātikas grūtības → pedagoģisko reakciju, un tas viss ir vērsts uz 7.–12. klasi. Tā būtu lieliska grāmata." (4 Comments |Comment on this)
Saturday, July 11th, 2026
disfigurator	11:50p	Maziņa pasaulīte - Latvija Šodien biju uz drauga dzimtas izstādi kādā mazpilsētā - tikšanās dienā ar autoriem. Izstādē aplūkojami 5 cilvēku darbi dažādās paaudzēs - sākot ar vectētiņa gravīrām un bezgala psihedēliskām līnijām tušas, litogrāfijas un vēl nez kādās tehnikās (transformatīvas formas, viduslaiku tēli un sejas kā struktūras elementi) + vecmāmiņas tēlniecības darbiem milzu mērogā, turpinot ar dēla veidotām eļļas gleznām un mazmeitas digitālajiem darbiem, kas veidoti otas triepienu stilā un ir absolūti modernu geimeru gaumē; noslēdzot ar mazdēla sievas radošo izpausmi dažādos formātos - no autentiskiem viduslaiku stila vimpeļiem ar viņas suņiem; stilistisku kaķu mēmi un rituālistiskām kolāžām, piemēram... Esmu dzimis un uzaudzis tajā mazpilsētā. Draugu iemantoju caur bradāšanu Rīgā. Mums reiz šaisaulē bija čoms ar izcelsmi miestā relatīvi blakus pilsētai. Bradātāju kopa izbradā Latviju. Mana dzimta nāk no šī paša miesta. Drauga dzimtai pazīšanās ar muzeja darbiniekiem, tāpēc arī notiek šeit - citā Latvijas nostūrī. Muzejā strādā simpātiska sieviete Viņa savos studiju gados piestrādāja drauga ģimenes uzņēmumā kādus 150 kilometrus no izstādes Kurzemes pilsētiņā. Man viņa dikti simpatizēja. Viņa nāk no ciema, kas ir blakus šajai pilsētelei. Tagad viņa dzīvo un strādā pilsētā šajā gleznainajā un ar savu vizuālo stilu ļoti iederas savā darba vidē. Īsti gan viņa nezinot, vai atradusi sev īsto vietu zem Saules. To gan jau nosaka dvēsele un draugi. Izstādi papildina ziedi, kurus šī dzimta selekcionē. To papildina arī citu selekcionētas lilijas, definējot gleznu skatīšanās attālumu. Interesanti. Vai apzināti? Citam čomam, kurš kopā ar mūsu bradātājiem veido tādu kā ciematiņu drauga dzimtas lauku īpašumā, ir draudzene ar Kurzemes izcelsmi. Mūs visus vieno šī vieta Zemgalē kādus 150km no mazpilsētas. Šeit, kā gadu gaitā izrādās, satiekas māksla un cilvēki. Pirms gadiem diviem biju rakstījis e-pastu šīs manas mazpilsētas muzejam: Vai negrib manu infrasarkano un citu melnbalto filmiņu izstādi? Šodien fiziski atgādināju par sevi, pierezervēju nākotnei un kā vienmēr: atklāšanas dienā diapozitīvu projekcija un tad pastāvīgajā izstādē - digitāli drukātas bildes pie sienas. Gribētos analogās bildes, bet ar diapozitīvu tas process bez starpposma īsti nestrādā, tāpēc hibrīda ceļš - analogs avots un digitāla izdruka. Lai gan es varētu mēģināt apgūt kontaktkopijas - pozitīva pasaule uz negatīvas filmiņas, kas top pozitīva uz negatīvā fotopapīra. Tas būtu potenciāls ceļš, ja būtu man labs foto palielinātājs. Katrā ziņā - jāķeras pie savas izcelsmes pilsētas sev nozīmīgo vietu apzinātas fotografēšanas infrasarkanajā spektrā un ne tikai, hehe. Kurzemnieki izkaisīti pa visu plašo Latviju! (10 Comments |Comment on this)
aborigens	6:47p	"I left the Church of England because there was a huge bundle of straw. The ordination of women was the last straw, but it was only one of many. For years I had been disillusioned by the Church of England's compromising on everything. The Catholic Church doesn't care if something is unpopular." /Ann Widdecombe (9 Comments |Comment on this)
disfigurator	7:30a	Latest Ir slikti, ka vairs nav Latest sadaļa, jo grūtāk atrast prātīgu sviestu cibā. Ir labi, ka vairs nav Latest sadaļa, jo neredz to psiho namu, kas to vietu izmantoja kā čatu. (2 Comments |Comment on this)
Friday, July 10th, 2026
sramgni	10:38a	bites teltys Nāciet uz Bites telti Lampā, parunāsim par labākajām planšetēm skolēniem un studentiem. (3 Comments |Comment on this)
Thursday, July 9th, 2026
eos	9:36p	Kāds sakars matemātikai ar dvēseles mūžību? Šodien piefiksēju, ka vairs nelasu ziņas par šahu. Pēdējoreiz par šaha treneri strādāju no 10.jūnija līdz 16.jūlijam Latvijas autisma apvienībā 2025.gadā, vadot šaha noteikumu apmācības darbnīcas. Tā vietā lasu daudz old.reddit.com/r/math, skatos intervijas par AI un matemātiku kā šī https://www.youtube.com/watch?v=TfyPshgMbug un lasu par matemātikas mācīšanu. Šodien gan noklausījos 2 stundas garu lekciju par Budismu un to, ka aiz katra pasaules gala sākas nākamā pasaule. Realitāte ir cikliska. To man mācīja arī augstskolā folklorā. Arī Latvju dainās tas ir. "This too shall pass" Tomēr kosmiskā laika ritējumā dvēselei esot iespēja augt vai izplēnēt. (Comment on this)
sramgni	3:00p	hated by many men Daudzi vīri vēl man nāvi. (Comment on this)
Wednesday, July 8th, 2026
eos	5:34p	Likumīgas sakritības Grāmatu apmaiņas punktā paņēmu brošūru "Latvijas Universitāte, Fizmatu fakultāte" 1984. Tur ir apmēram 50 lpp par fakultāti, kāda tā toreiz bija. *** Lai tiktu iekšā fizmatos, 1984.gadā bija jākārto 4 eksāmeni: Matemātika rakstiski Fizika rakstiski Matemātika vai fizika mutiski Sacerējums dzimtajā valodā Ja kādā eksāmenā dabū 2 (2-5 ballu skalā), tad reflektants ir caurkritis. Ja tā notiek, tad nākamajā mācību gadā 17 gadīgajam jaunietim (jo PSRS laikā skolā bija 11.klases) OBLIGĀTI jāstrādā vismaz 6 mēneši algota darba, citādi viņš pretendēt uz studiju vietu aiznākamajā mācību gadā nevar. Tātad nestrādājošu un nestudējošu jauniešu problēma šādi tikai ierobežota. *** Mans tēvs 1977. gadā netika studijās iekšā tieši tāpēc, ka viņa sacerējums bija par vāju. Viņš gribēja studēt filozofiju. Iekšā netika, tāpēc pēc tam aizbrauca uz brālīgajām republikām celt visu ko. Man pašam pirmajā reizē, rakstot latviešu valodas CE, tekstveidē/sacerējumā bija tikai 68%. Tikai vēlāk, pēc papildus sagatavošanās kursa 4 mēnešu garumā LU pie filologa Jāņa Zālīša, uzlaboju savu sniegumu. *** Tā kā matemātiski domājošiem prātiem nevēlēšanās gari izteikties ir normāla. Tēvs gan beigās kļuva par biznesmeni/būvuzraugu, viņa lakoniskums bija drīzāk pragmatisma dēļ. (2 Comments |Comment on this)
sramgni	12:08p	50c Īstajā dzīvē es esmu amerikāņu reperis 50 Cent. (Comment on this)

[ << Previous 25 ]