| |
[12. Jan 2026|19:41] |
|
Likteņa ironija jeb "Vieglu Goru!" |
|
|
| |
[12. Jan 2026|18:46] |
|
Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam |
|
|
| |
[11. Jan 2026|19:55] |
Atskaite.
Atskaite.
Saņemies. |
|
|
| |
[11. Jan 2026|19:19] |
|
Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus |
|
|
| |
[11. Jan 2026|10:42] |
Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā.
Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu.
Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu. |
|
|
| |
[11. Jan 2026|08:19] |
tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo.
kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela.
grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos.
kāpu nost un liku augstāk stūri.
nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums.
nekāds. |
|
|
| |
[10. Jan 2026|15:04] |
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks |
|
|
| |
[10. Jan 2026|09:55] |
pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:
ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti |
|
|
| |
[9. Jan 2026|13:29] |
Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte. |
|
|
| |
[9. Jan 2026|12:20] |
|
mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that" |
|
|
| |
[9. Jan 2026|11:07] |
|
Dotais brīdis |
|
|
| |
[9. Jan 2026|09:21] |
sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.
ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles. |
|
|
| |
[8. Jan 2026|22:03] |
|
Kad dzirdu vijoles, ģībstu |
|
|
| |
[8. Jan 2026|20:04] |
|
Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz |
|
|
| |
[8. Jan 2026|17:05] |
|
Politiskais "Pēks!" |
|
|
| |
[8. Jan 2026|00:38] |
Finch (2021) |
|
|
| |
[8. Jan 2026|00:21] |
|
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt |
|
|
| |
[7. Jan 2026|20:57] |
viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc |
|
|
| Ķeksītis |
[7. Jan 2026|20:46] |
Iekopēšu arī šeit.
Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.
Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.
Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.
Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.
Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.
Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.
Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.
Ķepas zina ceļu. |
|
|
| |
[7. Jan 2026|20:04] |
vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi? |
|
|