Nezāl`s jau neiznīkst - Vēl daži citātiņi no Murakami Dejo dejo dejo

Piebeidzu to grāmatu un bibliotēkā dabūju savu pirmo brīdinājumu. Ak, man šesiņ!
Kad jautāju: Kas man nu draud? Bibliotekāre paskaidroja, ka vēl divi brīdinājumi un man atņem uz mēnesi tiesības ņemt grāmatas. Heh-heh.
Lai arī grāmata aizraujoša, sanāca te visādu iemeslu dēļ nepieķerties un novilkt to laiku, bet secinu, ka izlasīju pareizajā mirklī. Un patika. Ai, kā patika. Viss notiek pa apli un galvenais ir dejot, dejot, dejot un kad aplis būs noiets, atradīšu pareizo ceļu.

Tad nu trīs citāti:

"Dejo - Aituvīrs teica. - Kamēr mūzika skan, lai tur kas, dejo! Vai tu saproti, ko es saku? Dejo, dejo un neapstājies. Nedomā par to, kāpēc tu dejo. Nedomā par to, kāda tam jēga. Tikko tu sāksi par to domāt, tā kājas necilāsies."

"Cilvēkiem ir dažādi iemesli mirt. No malas tas šķiet vienkārši, bet tas nemaz tik vienkārši nav. Tā kā sakne. Virs zemes redzamā daļa ir tikai viena daļa, pietiek pavilkt, un nāk ārā vēl un vēl. Cilvēka apziņa mīt dziļā tumsā. Patiesie iemesli ir zināmi tikai katram pašam. Varbūt pat pašam tie nav skaidri."

"Mēs visi dzīvojam, nestāvam uz vietas. Tāpēc arī kaut kas vienmēr zūd. Tur neko nevar līdzēt. Kad pienāk laiks pazust, tad pazūd. Līdz tam brīdim, kad nav pienācis laiks pazust, nekur nekas nepagaist."