Meistars ieteica 2x dienā pabīdīt un tīrīt arī pašu stieni, that mf painful as shit. Kādam ir pieredze un padomi prātīgai pirmo dienu kopšanai?

Cirslītis ieiet aptiekā pirkt omeprazolu. Aizmirst vārdu “omeprazols”, toties atceras “protonu sūkņa inhibitors”.
Visi priecīgi!

kā jūtubē atrast normālas līgotnes, kas nav a la Drēģeris ar rumpi pumpi vai arī akadēmiskais koris? (vēlams komplektos, nevis pa vienai)

Akdies, mani dzen tādā depresijā tas prieks par Rinkēviču kā prezidentu un vēl jo vairāk par "omg omg openly gay viņi tiešām spēja nobalsot par openly gay", tas ir kā skatīties ilgi sistas sievas priekā par to, ka vīrs viņai spontāni nopircis maximas tulpes ar atlaidēm "un pat nelika par to atsūkāt, es to pati aiz priekiem izdarīju", un es saku, jā, protams, mums nav kauns par Rinkēviču un ir jauki, ka viens cilvēks var būt openly gay un vēl tieši pirms praida, cik simboliski un simboliski

Tak vismaz kāds pasakiet, ka viņš ir ciešams politiķis un tāpēc tika ievēlēts

Šis, tātad, ir gads, kurā es esmu vīlusies LGBT+ kopienā (nu, šajā gadījumā LG kopienā) vēl pirms praida, nevis praidā, kad, piemēram, kāds pieveļas un laipni asūmo, ka es esmu straight ally vai izdara kaut kādu līdzīgu gatekeeping žestu, malacīši, malacīši. (Straight kopiena, protams, pats par sevi, bet tas nu tā, tur vēl var pieņemt, ka cilvēki tiešām var naivi nezināt-neinteresēties.)

Nobanot varēja tikai, ja kāds atstāj komentāru tavā cibā, jeb bija kaut kāds vēl veids? Lapas kartē kaut kā nespēju ieraudzīt.

Ļoti specializēts jautājums, bet vai kādam, kas kādreiz darbojās Papardes Ziedā, gadījumā nav saglabājušās koka loceklīšu bildes? Varbūt kāds, kas bijis Papardes Zieda vienaudžu izglītības programmā, pamanījās vienu nofočēt? Asking for a friend.

Stundu rokos pa Woltu, jo secināju, ka neizvilkšu līdz pēcpusdienai ar vienu banānu. Un reāli nāk dusmas par to, ka mums ir trīs vegānas vietas, un dažas no tām pat nav parūpējušās ielikt... jebko. Like tikai kafija un kūkas. (Labojums - tikai limonādes.) Nu tā ka pilnīgi nekā, ko es varu šobrīd ēst. Apsveru domu aiziet mājās pēc avokado un olām. Here goes "produktīvā diena" so far.

Mums vajag vairāk vegānu vietu ar normālu ēdienu.

Šodien Bizē vēl var paspēt uz trešo un pēdējo The Holy Mountain seansu. Es neatceros precīzi, kad es redzēju to pirmo reizi, bet visas tās mistiskās pieredzes šoreiz man likās saprotamākas. Es vienlaicīgi varu par to pasmīnēt, un arī saprast, kāpēc cilvēki tās meklē.

Cita starpā es aizdomājos par to, kāpēc cilvēkus saista viss jocīgais. Es varu derēt, ka ļoti liela daļa gāja uz šo kā uz jocīgu filmu. Es pats arī negāju meklēt kaut kādas dzīves atziņas, vai baudīt lielu mākslu. No vienas puses cilvēkus saista viss pazīstamais, jo tā ir drošība. Neliela novirze no "normas", un tiks trigerēti visi ksenofobijas atzari, kādus tik var iedomāties. No otras ir ļoti liela vilkme pa durvju spraugu apskatīties uz "tiem tur jocīgajiem" - popzvaignes, Eirovīzija, dzeltenā prese, you name it. Un es šo visu nedomāju norakstīt uz garlaicību. Es domāju, ka vilkme uz novelty ir daļa no human condition. Nez vai citā sugām arī tā ir? Katrā ziņā es skaidri zinu, kāda būtu suņa pirmā reakcija, ieraugot kaut ko nesaprotamu un jocīgu. Bet varbūt tas ir spektrs, tāpat kā daudz kas cits - ekstrāma pieturēšanās tikai pie pazīstamā, kas ir iemesls tam, kāpēc cilvēki izvēlēties ciest tajos pašos veidos, un ekstrēma vēlme meklēt kaut ko aizraujošu un nebijušu. Un lielākā daļa atrodas spektram kaut kur pa vidu. Un varbūt pat dažādās dzīves jomās cilvēki atrodas spektra dažādos galos.

Es parasti neskatos hokeju, bet vakar es noskatījos gandrīz visu spēli. Un es nevaru teikt, ka mani pilnīgi neinteresēja tā spēle. Mani pilnīgi neinteresēja skatīties Latvijas spēli ar Kazahstānu, bet tas ir citādāk. Es daudz maz skaidri atceros pusaudža gadus, un kādas emocijas sagādāja teju katri iesistie vārti, un šobrīd pilnīgi noteikti tā nav. Tur noteikti ir kaut kāds prieks par Latvijas izlases panākumiem, bet tas ir ļoti tāls no "es gandrīz apraudājos no laimes", vai "man par šo noteikti ir jāietvīto". Par lidmašīnas biļešu pirkšanu uz Tamperi es nemaz nerunāju.

Ar šo visu es gribēju teikt, ka kaut kā muļķīgi šobrīd šķiet burkšķēt par šo visu sajūsmu par hokeju. Piedzērušies līdzjutēji, kas... visādi (ne)uzvedas, tas ir legit iemesls burkšķēšanai. Es neredzu saikni starp prieku un stikla lauskām uz ielas, vai urinēšanu pagalmos. Bet citādi to drošvien varētu salīdzināt ar prieku par kāda drauga vai paziņas panākumiem. Un kāpēc lai man būtu tiesības kādam norādīt, kā ir pareizi izjust prieku.

Un tomēr Eirovīzija mani absolūti neinteresē, un katru reizi vispārējā histērija mani pārsteidz nesagatavotu. Varbūt tam ir sakars ar to, ka es pats daru komandas sporta veidus.

Dažas dziesmas ir labs tests lai uzzinātu, kas notiek ar dažām emocijām, ar kurām tu ikdienā nesaskaries. Tu uzliec dziesmu, lai notestētu skaņu, un tev viss tik skaisti norezonē. Un tu zini, ka tas nav tikai par to, cik kruta skan šī dziesma.

Ja netic dvēselēm, kosmiskām sakritībām un citiem pārdabiskiem spēkiem, tad jāsaka, ka cilvēka... prāts(?)... ir fantastiksa vieta. Teiciens, ka laiks visu dziedē, manuprāt ir bulšits. Laiks neko nedziedē. Mēs esošām pieredzēm kraujam virsū citas pieredzes, un tāpēc kaut kādas lietas aizslīd kaut kur tālu fonā. Savukārt izdīlošana ar savām emocijām ir tāds kā treniņš. Tu neatbrīvojies no emocijām, tu vienkārši izmaini to, kā tu par tām jūties. Tās ir kā locītavu sāpes, dauzot boksa maisu. Tas trieciens, ko saņem tavas roku locītavas, nav kļuvis mazāks. Tavas locītavas vienkārši ir uztrenētas, lai ar to tiktu galā. (Atvainojos par kārtējo boksa analoģiju.) Apmēram šādā pašā garā terapeiti palīdzot cilvēkiem dīlot ar fobijām.

santehnikis / sazinaties par nakotni

pole dancing un lāzerepilācija

Vai kāds ir lietojis online mašīntranskripcijas servisus video/audio latviešu valodā, un var ko ieteikt?

Es skatos, ir, piemēram, tāds simonsays.com , bet nav ne jausmas, cik labi transkribē LV.

Es tagad drīkstu dzert arī tēju. The joy!

Viens no single life mīnusiem - kā lai iesmērē muguru ar pretsaules krēmu? :(

mēnešreizes? vēla tev tā pubertitāte

telts vai guļamtīkls? kādas ir priekšrocības? personiskā pieredze ar nakšņošanu tīklā?

Ceļotājā visam 40% atlaide, bet tas, ko gribēju, nav manā izmērā...
Nē, nenopirku tīklu.

Tas īsais relax mirklītis, kad tulkojums ir ne tikai pabeigts, bet arī pašizlasīts un nosūtīts redaktorei.
Šoreiz pārsteidzoši tīrs, lai arī tulkots lielākoties kaut kādos dīvainos apstākļos. Bet varbūt žanrs vieglāks (kvalitatīvs čiklits).