|
[22 Apr 2007|11:42pm] |
Man nāk miegs un širminieks iet ciet. dzert nedrīkts. Vismaz ne tik daudz. Man sāp īkšķis. Kājai. un man sāp galva.. (nekad neļaujiet sevi pārmest pār plecu un sagrieztu nolikt zemē, lai jums būtu iespēja atsist galvu pret sienu..)
Un tagad es nokaunos par vakardienu, jo šorīt vēl nebiju spējīga to izdarīt (es jau nokaunos)..
Esmu palikusi par egoisti, kura to saprot tikai tad, kad ir kārtējo reizi uzvedusies kā egoiste. Un man pohuj! (un man pohuj, ka man pohuj!!). Es palikšu par ļaunu kuci (kuce jau gadu esmu, tātad jāpiestrādā pie ļaunuma devas..) un sāpināšu visus. Tā ir vieglāk. Citiem nē, bet man būs. Ne jau man vienmēr jācieš. (HA!)
saldus mīlīši (upuri)!
|
|
|
[17 Apr 2007|11:46am] |
|
Šodien sņemšos, tikai, lai nesaprastu, nepārprastu.. Neesu vainīga, ka pietrūkst.. žēl sevis.
|
|
|
[16 Apr 2007|08:56pm] |
| [ |
mood |
| |
 depressed |
] |
| [ |
music |
| |
Billie Myers - Kiss The Rain |
] |
Sācies sevis žēlošanas laiks. Te nu bija - nelaidīšu nevienu sev vairs klāt, lai nebūtu sāpes. Muļķības priekš Muļķes.
There's a laughter on the line
Are you sure you're there alone?
Cause I'm
Tryin' to explain
Somethin's wrong
Ya just don't sound the same
Kādrez būs jāsaņemas priekš kaut kā pozitīva. Bet tagad jau tas būs ļoti tālā nākotnē.
Uzdevums: neiznīkt. Sevis dēļ.
Ļaunums ir labākā aizsardzība.
..un tieši tagad visvairāk ir vajadzīgs neviena neievērotais grausts aiz kura ir lielais dārzs. - Tātad miers. Bet pietiktu arī, ja kņadā piedalītos atbilstošs cilvēks.
Ar roku neaizsniegt. Arī sakari vairs nepalīdzēs. Arī iemsla nav. Nē, iemesls ir, tikai tas ir manas robežas pusē. Otrā pusē tas paliks nezināms.
Es atradu "Es ceļu reiboņa mūri pret sāpēm. rīt tāpat nomiršu. No pohām.". Iespējams.
Pērles beigušās. Iešu spēlēties ar oglēm..
|
|
|
[04 Apr 2007|10:51pm] |
Ja apsolītu nenogalināt - es piekristu. Bet no slepkavas tādu solijumu..
Visas nakts domas pazudušas. Varbūt jāizslēdz gaisma..? Bet tad paliks tikai gaidīšana. būs jāgaida tas, ko neredz. Kad redzēja, bija vieglāk.Un tagad vēl jāmin.
Es gribu piedošanu, bet tad jāsaka par ko lūdzu. Uabadze. Gandrīz vai varētu smieties..
Vēl dažas dienas un varēs lidot.
Gribējās atbildēt: "jā.. ja kādam nebūtu liela mute". Bet tāpat jau nesaprastu. Slimība. daudzu gadu garumā. Apskaužami. Sava pasaule. Ar aklumu par sekām.
Ir nepieciešama tā skaņa. Un vārdi vairāku stundu garumā.
Apsolu, ka nākošais būs pozitīvs. Bet ar to nedalīšos.
Gribas sagraut atkal Kāda māju un izbaudīt Taureņu sekas. Vai krist Gaujā un saņemt pareizo pasniegto roku. Vai vienkārši saritināties uz balta palaga blakus Taureņiem. maniem Taureņiem.
Kad guļ, tad nav jādomā. Es izslēgšu gaismu. bet laikam tomēr palikšu gaidot.
Apātija.
Tēju bez cukura, lūdzu!
Joprojām vēlme atrast dēļu būdiņu, kurai cauri līst lietus, bet apkārt zaļais, nomierinošais.
|
|
| Kāda dīvaina gaume.. |
[03 Apr 2007|01:54pm] |
Vieglas gurnu kustības.
Bezmiega sindroms. Gribas būt ļaunai, bet žēlot. Un iefiltrēties.
Te rakstīts: "..nekas vairāk kā draugi". Bez žēlastības.
Atteikties, atteikties, atdot! Paciest - lai sāp! Lai iet! Neteikt ne vārda, atdot - sāpes lai nesariet, tā, ka vairs nevari atdot, to, kas nav paturams. Atsaki vis un pamet, kamēr nav izpostīts. Atsakies vēl pirms atņem (atņems jau tik un tā).
To bija izspļavis printeris. Arī bez žēlastības ar atbilstošu mūzikas devu.
Bet pabrīdini mani, lai ar muļķa prieku dvēseli neizlieku. Šoreiz bez nožēlas, lūdzu.
Kad tiek slēgtas jaunas derības brīdiniet, lai var aizstāvēt godu.
|
|
| I'm in love with an alien |
[17 Mar 2007|11:57pm] |
Kad rozā lapas nobirs es pieklauvēšu pie durvīm. Un tas, vai tās atvērs, vai nē, nebūs svarīgi. Svarīgs būs pienākuma izpildījums.
Un tad pienāks brīnīšanās laiks.
Lai rozi nesot nedrebētu roka. Citādi nobirs visas lapiņas. Nebūs laika. 39.. 40.. 41.. un - stop! Vairs nekāda kropļošana. Ne miesas, ne prāta.
Palika par nekustamo īpašumu. Pārdevu. Nopirka.
Netradicionāli, mazliet biedējoši, bet reāli.
|
|
| Pavasara ekspozīcija. |
[17 Mar 2007|01:15am] |
|
Gaiši zila drapērija savienojas ar zaļo paklāju, lai uzturētu ieplakā sudrabu. Pa krokām lejup slīd rasa un jaucas ar sudrabu. Un zibens rāda krītošo ēnu. Nepārtraucot sarunu ar zemi. Lai vieglāk, lai siltāk, lai drošāk. Dienas un nakts sargs. Slēpjas aiz māla krūkām un klusu zuzina - mieram un miegam. Un iezuzina krāsu paletē. Tad pūdercukurā..
|
|
|
[11 Mar 2007|08:22pm] |
Dažādi veidi un dažādas krāsas. Dažādi izmēri un formas. Bet tas jau nekad neko nav mainījis. Idejas pieskaņojas iespējām. Bet šoreiz iespēju nav.
Laikam jau tāpēc aizliegts lēkāt pa peļķēm. Principi un robežas. Ak, un - normas! Iespēja ir glaudīt kaķeni un ar smaidu vērot "sīkos". Un tomēr apziņa, ka kādreiz tas iekļausies normās nepamet. Īstenība ari tagad tas ietilpst normās, bet vientulība visu padara garlaicīgu un atņem prieku (man prieks, ka šeit netiek saskatīta nekāda "īdēšana", jo parasti jau kaut ko saskata tieši tur, kur tā nav.)
Un kā par "laimi" tiek atkausētas ziemas iesaldētās atmiņas, atliek cerēt, ka vasarā tās izkusīs/izzudīs, nevis paliks tā vienkārši - atkausētas. Vajag taču kārtību, bet kāda kārtība no mūžīgas nevēlamu daļiņu uzrašanās un nozušanas?
Un uz līmlapiņām attēloti svarīgākie nākotnes punkti, kuri radušies emociju eksplozijas rezultātā un tāpēc ir vērā neņemami (?).
Vairs nav gredzena.
|
|
| Holivudas smaids nepareizajiem! |
[06 Mar 2007|06:27pm] |
Simboliska nozīme. Abiem vārdiem. Ne jau vaardam un uzvārdam. Vienkārši vārdam.
Man vairs nav talanta. Un atsaucības. Toties esmu izdzīvotāja!
Pretsāpju līdzekļiem jāpalielina deva.. citādi to laikam sauc par pieradumu, vai kaut kā tā. Bet kāpēc atteikties no lietām un vietām, kas palīdz. Vieglākais ceļš vilina. Galu galā es neesmu ne sadiste, ne sadomazohiste! Man tikai 'tīk vaniļas smarža un tropi.
Un ja jau sākts.. Saules drēbes vasaras bērniem, balvas ar zāles aromātu, smiekli ar saules garšu un dabīgs baseins bez maksas.. Plikas kājas un pierādīšana, ka pa akmeņaino ceļu var paskriet bez sāpēm. Mierīga šņākuļošana uz Otrā stāva dzīvokļa balkona, kad saule silda plakstiņus. Agrā rīta ēna, no kuras ieejot rīta saulē uzmetas patīkama zosāda. Dienas sākuma aplis ar plikām kājām aiz mājas pie pienenēm, pa rasu.. he, tas rada sasodītas ilgas.. pēc atmodas perioda.
|
|
| Kopsavilkums |
[26 Feb 2007|06:05pm] |
Mans kaķis man spītīgi melo. Ja es nebūtu pamanījusi Viņas aplaizīšanos, katru reizi, kad Viņas virzienā aizvējo apelsīna aromāts, es paliktu pie apziņas, ka netīši spīdzinu Viņu.
Es piekopju divas profesijas. Un abas ir "uz nerviem". Vienā mans pienākums ir būt Putekļsūcējam un notraukt putekļus no citu dzīvēm. Un bonusā ievaskot ar smiekliem. Otrā būt psihologam/konsultantam, Cilvēkam-Zālēm pret morālo teroru.
Pretī saņemu video par Lācīti, kurš gāja uz "benci" dzert, kurš piedzērās un zaudēja kreiso kāju (nevis pazaudēja). Laikam kāds amputēja. Nē, šeit jāiztiek bez laikam, jo vainīgais bija iekļuvis kadrā. Bet beidzās viss labi, jo kāja tika "piešūta" atpakaļ. Video ziņo, ka operācija tomēr bijusi veiksmīga. Tātad stāstam labas beigas. Un tas jau pats galvenais mūsdienās (un ne tikai).
Un tad pienāk kārta nākošajam apelsīnam. Tas arī pēdējais. Tad atliks tikai atgādinājums par nežēlīgi nodīrāto, to pēdējo.
Un kaķis man nemeloja (Tas priecē. Tas nozīmē, ka esmu Viņu pareizi audzinājusi), jo tiklīdz manīja mazo cerību izsprukt no oranžā aromāta, tā izslīdēja pa mātes pavērtajām istabas durvīm..
|
|
|
[18 Feb 2007|02:50pm] |
Burvīgi.. joprojām naak vēmiens no salkanībām. Bet tas vismaz atjauno cīņas sparu. Tomēr savs labums.
Bez tam rodas lielāka apņešanās kaut ko darīt lietas labā. Iegūt taču ir tik patīkami.
|
|
|
[11 Feb 2007|12:00am] |
| [ |
mood |
| |
 bitchy |
] |
Es gribu izdzēst visus viņus no saviem draugiem, no sevis, no visa, kas ar mani saistiits. Ne jau viņā ir problēma. Problēma ir tajā, ka viņas ABAS mīl būt uzmanības centrā.
Bet nekas. Es izsmērēšu melnās asaras pa vaigiem un svinēšu. Kaut vai viena. Esmu taču pieradusi. Esmu fūrija. Nepiedošu nevienam, kurš aizmirsīs!
Ienīstu svētkus, mīlu asinis.
Klausīšos sniegā.
Gulēšu, jo man ir tikai sapņi.
|
|
|
[08 Feb 2007|11:40pm] |
Žēl, nemācēju sadalīt enerģiju. Tagad līst lietus. Sanāk, ka pietiek ar vienu vārdu, lai nobiedētu un atsauktu atpakaļ, to, kas nav matereāls. Un nesanāk paslēpes spēlēt. Izsmelts cilvēks.
Man vajag krāsas, bet patīk melns un balts.
Laikam, kāds uzskata, ka ar dažām nedēļām pietiek, lai justos labi vienmērm. Muļķības.
Šei jau tāpat nedrīkst teikt. Varbūt tikai čukstēt. Aizliegumi un pārmetumi. Sasodīts.
Un vēl - klusē, stulbā sieviete! (bet es taču neesmu!)
Un nevajag izprast.
Mērķis sasniegts..
|
|
|
[07 Feb 2007|03:17pm] |
| [ |
mood |
| |
 calm |
] |
| [ |
music |
| |
Plastic Bertrdand-Ca Plane Pour Moi |
] |
nekādi nespēju saņemties un iziet ārā, lai gan laiks ir ideāls. varbūt man bail uzskriet virsū kādam "jaukam" sunītim.
es atcerējos, ka neesmu nekad redzējusi, kā viņš smaida. un arī piedošanu viņš nekad nav lūdzis. gļēvulis.
man pietrūkst lūgumi pēc vakara pasaciņas. un vannas ar jāņogu sulu. un mms. tik daudz kā. bet jūtos nogurusi, lai prasītu, kāpēc tā.
un es tā arī neatvadījos. tā jābūt labāk.
Esmu daiļa (smiekliņš)
|
|
|
[06 Feb 2007|06:32pm] |
| [ |
mood |
| |
cheerful |
] |
| [ |
music |
| |
Tracy Chapman - Fast Car |
] |
Es saku, ka viņš vienkārši piezīžas. Bet viņa par tādu bučošanos ir sajūsmā! Stulbums.. Kā var patikt, ka tev kaut kāds nēģis (nīģis) piesūcies? (smiekli)
Ak, un šodien es pārdzīvoju burvīgu migrēnas lēkmi un sadraudzējos ar tualetes podu. Mīlīgi. Smirdīga tuvība.
Jocīgi, ka ir vēl kāds eksemplārs, kurš paziņo, ka viņam patīk ar mani sarakstīties un uzklausa manas žēlabainās žēlabas. Biju aizmirsusi, cik tas ir jauki.
Es šodien gribēju uzvilkt galvā rozā balonu, lai nomaskētu bālumu sejā, bet man ieteica "prezi".. Hmm..
Un es šorīt pamodos ar "I'm a bitch, I'm lover", bet enerģija izplēnēja ar desmito reizi.
Bet es tāpt sevi mīlu!
|
|
|
[04 Feb 2007|01:01am] |
Forši.. Tagad man būs pranoja ne tikai no vilcieniem, bet arī no suņiem.. Jēē! Esmu veiksminiece! Jo mani taču nesakoda! Tikai radija psihisku traumu, kura man droši vien vilksies pakaļ visu mūžu un ar tādu es nomiršu. Un tagad visi kopā - Jēēi!
-ar tevi viss kārtībā?
-Jā, ja neskaita mīkstās kājas, rokas, netīras drēbes un faktu par raudāšanu, galvas sāpes un vēlmi vēmt!
|
|
|
[02 Feb 2007|08:36pm] |
Mmm.. man patīk kaukt līdzi "Starp ziemu un atvasaru", izliekoties, ka nekas neskan šķībi..
Bet man napatīk mēness. Pilnais. Pateicoties tam man šodien ir bailes no vilcieniem. Un ņemot vērā manu pārāk labo iztēli, tas ne pie kā laba nenoveda. Brr.. es pat zaglīgi lūkojos kur varētu slēpties no "lidojošajiem" vagoniem, kad garām traucās preču vilciens. Bet brīdī, kad man acu priekšā kā vīzija (nudien!) sāka lidināties sniega puteklīši, spīdēdami laternu un mēness gaismā, aizmirsu par savu jauno paranoju. Man viņi patika.
Un šodien esmu nolēmusi atvainoties, jo biju ļauna. Ņirgājos un netavadījos. Lai gan neatvadīšanās ir piedodama, jo viņa bija atgriezusies. Hmm.. Nē - IR. Bet nav jau iespējas atvainoties. Un kūku viņš no manis dabūs, kā kompensāciju.. Jā.
Un man negribas atgriezties Jelgavā. Tur neviena nav. Esmu pamesta. Tur ir labi tikai tad, kad es gribu, lai mani pamet. Ne tagad.
|
|
|
[28 Jan 2007|11:41pm] |
Man nepatīk daiļās Andersones profila ieraksts. Kuce-tā būtu es? Galu galā viņa mani tā sauca.
Mani sakārdināja ar absintu. kaut kad nopirkšu. Jā, uz vārdadienu.
Viss..
|
|
|
[28 Jan 2007|05:03pm] |
Nenāktu par ļaunu dažu indivīdu nožmiegt. Šitik daudz sapelnīties..!
Vispirms nobiedē un tad "vēsā mierā" pajautā vai es nobijos! Nē, zin'! Es te tāpat prieka pēc raustos kā krople!
Man šodien tīk staigāt vienai. Jo tad es varu iet kur gribu, kad gribu un cik ilgi gribu. Ideāli. Jo nav neviena, kas īd, ka ir auksti, ka jāiet mājās.
Esmu dzimusi aukstumā.
Nē, īstenībā pērkonā.
|
|
|
[27 Jan 2007|04:37pm] |
| [ |
mood |
| |
calm |
] |
| [ |
music |
| |
Child in time. |
] |
Plēšam matus un sienam robežas. Dusmām. Man teica, lai es nemācos valdīt. pazaudēšot patiesības auklu. varbūt. bet mēs jau vienmēr izvēlamies vieglāko ceļu. bet valdīt nav viegli.
Vakar domāju par tēvu. Tur man to pārmet. Šeit nē.
Enerģijas dzērien nedod enerģiju dusmām. Tas viņas nosmacē. Vai vienkārši es varu lepoties, ka varēju tās savaldīt ātrāk nekā parasti.
Kaut kādas stulbas kaprīzes. Bet es ignorēšu. Kasīties tāpat nav jēga ar cilvēku, kuram ir tikai sava taisnība un kurš kompromisus ignorē, jo tad jūtas pārāks. bet es vairs neesmu dusmīga!
Viss kaartībā.
Cik viena var visu sabojāt, tik otrs visu izlabot -:"pekas augšā" (smiekliņš)
|
|