māsa šodien (un būtībā jau pēdējos ļoti daudzus gadus) nodarbojas ar manis tipošanu - pildīju testus, lasīju aprakstus un komentēju to atbilstīgumus. tāpēc šodien daudz sanācis domāt par darbību principiem un kas tos ietekmē:
hah, to sum it up
attiecības neprotu veidot un man ir unhealthy to principi, jo bērnībā tētis mani nemīlēja un viņš tad īsti man nebija, un es jutos viņa heotota līdz kādiem daudzpadsmit gadiem
ar cilvēkiem in general es neprotu veidot saiknes un komunikācijas un sociālu problēmu risināšanas, jo bērnībā mamma ar mani īsti nekomunicēja, tik ļāva augt pašai savā nodabā un neisesaistīja mani nekādās sarunās, kur es redzētu, kā citi risina komunikācijas
un on top of that man ir abandonment issues un anxieties, ka viss tūdaļ pazudīs un nav drošs, jo māsas no manis bēga (patiesībā jau nešana ūdenī dziļumā un uz balkona arī nepalīdzēja)
es par to smejos, bet patiesībā viss tas bernības sūds, kas vēlākos gados ir tikai atradis papildnostiprinājumus tā justies, ir diezgan traucējošs
good news is - you are a grown up now and therefore you can totally work with this and get unshackled from the mental cage, if you want to
(for example, therapy is a great option, but i do realise it's not available to everyone)